Pāvils

Pāvilam ir desmit gadi. Ar diagnozi autiskā spektra traucējumi ģimene saskārās, kad Pāvils bija pavisam mazs. Pateicoties akcijai “Eņģeļi pār Latviju”, zēna stāsts ir neticamu brīnumu pilns.

Sākotnēji Pāvila nedaudz citādo uzvedību ģimene skaidroja, sakot – “Visi bērni taču ir dažādi, tostarp arī attīstās un uzvedas citādi.” Viņš ir vecākais piecu bērnu ģimenēm: viņam ir brālis un trīs māsiņas.

“Tu sāc saprast, kad kaut kas iet stipri tā, kā tam nevajadzētu būt. Piemēram, valodas aizture – tas ir pirmais, ko pamana,” stāsta tētis Toms, kuru papildina mamma Dita: “Tas, ka viņš neatsaucas uz vārda, varēja skriet mašīnām virsū uz ielas.”

Toms pastāsta, ka visi vecāki saskaras ar to, ka profesionāļi, mediķi nav tie, kas pirmie pamana, kas palīdz. Pārsvarā viņi pat ir tie, kas saka – “Viss ir kārtībā, pagaidiet!”

Pāvila tētim bija iepriekšēja pieredze sociālajā darbā, kur viņš bija saskāries arī ar cilvēkiem ar autismu, bija par šādiem cilvēkiem mācījies. Kādā brīdī Toms nolēma par šo diagnozi vairāk palasīt internetā, kas lika aizdomāties, ka raksturojums sakrīt ar dēla attīstību un uzvedību. Galu galā pēc testa pie klīniskā psihologa diagnoze apstiprinājās.

Valodes attīstības aiztures dēļ Pāvilu saprast spēja tikai savējie. Sežos gados mamma dēlu vēl baroja ar karotīti, un instrukcijas apģērbties Pāvils nespēja saprast.

Par dēla aprūpi sākumā ģimene maksāja pati, pēc tam palīgā nāca pašvaldība, līdz beidzot palīdzību izdevās saņemt no Bērnu slimnīcas fonda. “Eņģeļu” ziedojumos savāktā nauda ļāva Pāvilam vairākus gadus ABA terapijā uztrenēt spēju dzirdēt, reaģēt un atbildēt.

Zēna ikdiena bija neskaitākas terapijas un mācības, līdz pamazām izdevās ar viņu izveidot kontaktu. Viss sākās pa skaņai, zilbei, kamēr beigās jau sanāca teikumi.

Pāvils šodien ir sirsnīgs, draudzīgs puika, kurš nebaidās no svešiniekiem, droši komunicēt un iesaistās sarunās. Terapijā ieguldītais milzu darbs ir devis neticamus rezultātus. Zēns arī spēris vēl vienu drosmīgu soli – viņš mācās skolā, kur viņam ir izveidojušās draudzīgas attiecības ar citiem bērniem. Savukārt mājās Pāvilu visbiežāk var sastapt pie rakstāmgalda, kur goda vietā ir krāsainie zīmuļi, krāsas un neskaitāmi zīmējumi. Zīmēšana ir zēna sirdslieta, un viņam neticami labi tas padodas.

(ja video atskaņotājs nedarbojas, stāstu varat noskatīties, klikšķinot uz TV3 Play logo augšējā kreisajā stūrī)