Sintijas diagnoze – vēzis 4. stadijā ar metastāzēm kaulos un mīkstajos audos. Viņa cieta mežonīgas sāpes. Tagad Sintijai ir septiņi gadi, un šodien var teikt, ka viņa ir bērniņš, kurš uzvarējis vēzi.
2020. gada 17. septembris – todien Sintija pamodās ar temperatūru, kuru vecāki tobrīd uzskatīja par vienkāršu vīrusu vai saaukstēšanos. Vēl nekas neliecināja, ka šis ir sākums mokošai, trīs gadus ilgai cīņai par dzīvību.
“Ģimenes ārsts izrakstīja antibiotikas. Mēs lietojām antibiotikas, nekas nelīdzēja. Kaut kur rādījās liels iekaisums. Tad bija viens rīts septembra beigās vai oktobra sākumā, kad Sintija pamodās ar 38 grādu temperatūru un aiztūkušu kreiso aci,” atminas meitenes mamma Diāna.
Sintijas diagnoze – vēzis 4. stadijā ar metastāzēm kaulos un mīkstajos audos. Viņa cieta mežonīgas sāpes. "4. novembrī viņai vakarā ielaida morfiju. Ja jūs zinātu, cik es jutos laimīga… Ne jau par zālēm, bet to, ka atkal dzirdu savu bērnu runājam, ka viņa vairs nekliedz. Jo es īsti neko nevarēju izdarīt, tikai stāvēju pie gultas un skatījos, kā mans bērns mokas," stāsta Diāna.
Audzējs bija agresīvs. Ķīmijterapijas – cita par citu stiprākas. To skaitu mammai pat grūti saskaitīt.
“Kad sāka mati krist, mēs eksperimentējām. Mēs turpat slimnīcā ar šķērēm no zīmēšanas penāļa nogriezām īsākus matus – paskatījāmies, kā izskatās šāda frizūra. Tad vēl īsākus, vēl īsākus līdz brīdim, kad palika tikai mazs kušķītis. Tad jau sarunājām, ka atnāks māsas palīgs un ar matu mašīnīti nodzīs. Bet eksperimenti bija,” pastāsta Sintijas mamma.
Reanimācijā ģimene ķērās pie katra salmiņa, kas varētu Sintijai palīdzēt, un nolēma, ka vēlas meitu nokristīt. Un vakarā pēc kristībām notika mirklis, kuru visi tik ļoti gaidīja. “Tās sajūtas nav vārdiem izsakāmas. Redzot, ka mans bērns guļ kā baļķītis, viņa krūtis cilā aparāts, aiz muguras ir aparāts, vadi ir viskautkur… Es runāju ar viņu, bet viņa neatbild, nekustas, bet te pēkšņi acis vaļā!” atminas meitenes mamma.
Sintijas ārstēšanās turpinājās vēl ilgi, un te liela loma ir “Eņģeļi pār Latviju” ziedojumiem. 2023. gada novembrī "magnēts stāsta, ka viņa ir tīra, viņa ir brīva. Mēs varam teikt, ka ir oficiāla remisija. Vārds, kas ir gaidīts trīs gadus," stāsta Diāna.
Sintija ir gatava atgriezties dārziņā, tikt pie visskaistākā smaida, smieties, priecāties un baudīt dzīvi.
(ja video atskaņotājs nedarbojas, stāstu varat noskatīties, klikšķinot uz TV3 Play logo augšējā kreisajā stūrī)