Ģimenes piedzīvojums Ventspilī

Roberts ir bezgala mīļš, smaidīgs un pozitīvs puisis, kurš varbūt jau izskatās pieaudzis, bet tomēr vienmēr būs bērns. Kā stāsta viņa mamma, par spīti tam, ka Roberts vēl tikai mācās komunikācijas prasmes un draudzēties ar citiem, viņš izstaro beznosacījuma mīlestību - laikam tieši tādēļ citiem bērniem viņš tik ļoti patīk. Tomēr dzīve ne viņam, ne viņa ģimenei nebūt nav viegla - puisim nav attīstījušās valodas prasmes, ir grūti izrādīt savas vēlmes un vajadzības, turklāt ikdienu sarežģī arī epilepsija. Robertam, visticamāk, nekad nebūs iespējas apgūt arodu, iemācīties patstāvīgi dzīvot, izveidot savu ģimeni, un kādam vienmēr būs par viņu jāparūpējas.

Ģimenes ikdiena ir pilnībā pakārtota Roberta vajadzībām - nepārtraukti jānodrošina aprūpe, lai puisis varētu apmeklēt skolu, veselības veicināšanas un rehabilitācijas pasākumus, labāk integrēties un pilnvērtīgāk dzīvot. Nemitīgā kustība, ko nosaka arī epileptiskā aktivitāte, ir patiešām ļoti nogurdinoša un, kā atzīst Roberta mamma, ļoti vienveidīga.
Tomēr ģimene ļoti cenšas rast iespēju arī kopīgi atpūsties, jo īpaši tādēļ, ka arī pašam Robertam vides maiņa nāk par labu.

Ņemot vērā, ka īpašo vajadzību dēļ ar puisi ir grūti ceļot, viņi ļoti novērtē pat iespēju atpūsties tepat Latvijā, apmeklējot kādas jaunas vietas, jo arī tas kalpo kā mazs, tomēr būtisks restarts visai ģimenei. Robertam īpaši patīk atpūta pie ūdens un ūdens atrakcijas, tāpēc šogad ģimene ļoti vēlas iepriecināt Robertu, dodoties divu dienu izbraucienā uz Ventspili. Tur ģimene vēlas apmeklēt ūdens atrakciju parku, kino, Piedzīvojumu parku un zinātnes centru "Vizium", un jau atrasta arī Roberta vajadzībām piemērota naktsmītne.

Mamma stāsta, ka Roberts pārsteidzoši labi uzvedas un izbauda šos ģimenes izbraucienus, ko esot pierādījis pagājušajos Ziemassvētkos veiktais izbrauciens uz Ziemupes muižu. "Līdz Roberta 16 gadu vecumam mēs maksimāli ieguldījām visus iespējamos resursus puiša ārstniecībā, rehabilitācijā, socializācijā, jaunu iemaņu un prasmju attīstīšanā, Roberts apmeklēja vairākas speciālistu nodarbības ik dienas. Šobrīd mēs vēlamies vienkārši būt kopā, dzīvot un nodrošināt Robertam cilvēka cienīgu dzīvi. Pēc mūsu kopā būšanas pasākumiem bērns vēl vairāk staro, viņš ir laimīgs!" pauž Roberta mamma.

Vairāk par Roberta un viņa ģimenes ikdienu vari uzzināt mammas uzturētajā lapā: https://ej.uz/RobertsDara

Kā sapnis tika piepildīts

Pateicoties ziedotāju lielajai atsaucībai, Roberts kopā ar ģimeni devās ne tikai uz Ventspili, bet arī piedzīvoja jaukas pavasara brīvdienas Liepājā un atzīmēja vasaras beigas Vidzemē!

Stāsta mamma Inga:
"Gribam pateikties BSF un visiem, kas mūs atbalstīja. Tādi mazie ģimenes izbraucieni mums ir kā malks svaiga gaisa. Ir jūtams, cik ļoti pozitīvi ir ietekmējusi vides maiņa.
Arī Roberta attīstībai šādi ceļojumi nāk par labu. Vides maiņa, notikumi nenotiek pēc ierastā plāna, kaut kur varbūt ilgāk jāpagaida, kaut kas nenotiek pēc Roberta plāna un gribas... Viss kopā Robertam palīdz attīstīt savas komunikācijas un socializēšanās prasmes.

No Jelgavas uz Liepāju devāmies piektdienas vakarā ar vilcienu. Liepājā braucām ar tramvaju un daudz staigājām ar kājām. Apmeklējām gan pludmali, gan Kanālu rogainingu, gan LOC peldbaseinu un SPA. Tas bija varens piedzīvojums visiem. Bijām uz Liepājas leļļu teātra izrādi un apmeklējām gadatirgu. Tāpat izskrējām daļu Liepājas pa notīm, pa ceļam satiekot Liepājas himnas ar nosaukumu “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” liepājniekiem tik zināmos himnas tēlus -  laivinieks, vārna, dzintara latvieši, telefonists un cilvēku mežs, kas ir atveidoti bronzas skulptūrās, kas izvietotas visā Kūrmājas prospekta garumā. Pie katra Liepājas himnas tēla var atrast un izlasīt – vai pat izdziedāt – vienu himnas pantiņu. Kopumā pa brīvdienām noiets vairāk kā 25 000 soļu.

Jāatzīst, ka pirmdienas rītā bija grūti mosties, bet ceļojums ļoti palīdzēja atgūt mums visiem līdzsvaru. Kopā būšana tiešām dziedina. Šīs brīvdienas bija tādas, kad mēs ļāvāmies notikumiem un nedomājām ne par ko citu."

Taču vasarā Roberts ar ģimeni izbaudīja arī īstas saulainās brivdienas Ventspilī:
“ Ar milzīgu prieku informēju, ka esam atgriezušies no mūsu burvīgā ceļojuma uz Ventspili.
Milzīgs paldies Jūsu komandai par šādu skaistu projektu un līdzcilvēkiem par atbalstu!!!

Šīs bija pasakainas brīvdienas 4 dienu garumā. Katra diena bija piepildīta un jēgpilni pavadīta ne vien apskatot pilsētu, izzinot ko jaunu, bet pavadot bezrūpīgi laiku ģimenes lokā. Nevar noliegt, ka lielu pievienoto vērtību mūsu brīvdienām piedeva tieši naktsmītne. Milzīgs paldies Villa Louis saimniekiem par šo dāvanu un brīnišķīgo iespēju pavadīt brīvdienas tik skaistā vietā, kur par visu ir padomāts, lai viesi justos labi. Sajūsmā bija gan lieli, gan mazi. Roberts pat negribēja braukt mājās, cik laba atmosfēra valda šajā ēkā un cilvēkos.
Šajās brīvdienās apmeklējām:
*Piejūras dabas parku un devāmies izbraucienā ar Mazbānīti. Brīnišķīgs piedzīvojums un atskatīšanās vēsturē. Bērniem izglītojošs piedzīvojums. Apskatījām Laivas un dzirnavas, seno laiku peronu un uzgaidāmo elpu, kā arī aplūkojām eksponātus iz vēstures.

*Bērnu pilsētiņu, kur uzstādītas dažāda veida rotaļu iekārtas, kas paredzētas bērniem no mazuļa vecuma līdz pat tīnim. Robertam gan no visa šī visvairāk patika grozīt 1,5 m lielu globusu un našķēties bērnu kafejnīcā “Pepija”.

*Observatoriju un planetāriju.
Ventspils Jaunrades nama planetārijs piedāvā noskatīties 360 grādu seansus apmeklētājiem jebkurā vecumā.
Mēs noskatījāmies filmu "Hrumka un Maģiskā raķete".
Tāpat vērojām sauli un tās plankumus. Kā arī uzzinājām daudz jaunu interesantu faktu.

*Ūdens piedzīvojumu parkā Roberts ar saviem smiekliem uzjautrināja visus apmeklētājus. Roberts bija tik priecīgs par baseinā radītajiem viļņiem, viņa emocijas bija tik spilgtas, ka apmeklētāji nespēja valdīt smieklus un smaidi viņu sejās saglabājās ilgāku laiku. Pirmo reizi Roberts kopā ar tēti nobrauca pa trubu.

*Zinātnes centrs VIZIUM. Arī šeit Roberts mūs pārsteidza ar savu uzvedību. Zēns izrādīja lielu interesi par eksponātiem, jo īpaši par simulācijas mašīnu un eksperimentiem ar ūdeni. Bija ieinteresēts notiekošajā.

* Promenādi, braucām ar ventspilstrain.lv pilsētas apskates vilcienu. Brauciena laikā pazaudējām Roberta cepuri (aizpūta vējš). Par jautru pasākumu izvērtās cepures meklēšanas operācija. Bet diemžēl nācās cepuri ziedot vējam. Bet tas uz atgriešanos visticamāk.

*Daba, jūra, govis, strūklakas, pilsētas apskate dienā un vēlā vakara stundā...

* Un protams, Roberta vismīļākā aktivitāte - kafejnīcas apmeklējums:)

Šādi ģimenes izbraucieni tik ļoti mūs saliedē un reizēm ļauj atklāt mūsos jaunas īpašības. Šoreiz noskatījos, cik mazais meitēns ātri ir pieaudzis un cik patstāvīga viņa var būt, tai pat laikā vēl ieritināties mammai klēpī ir vēl tik būtiski. Arī Robertu es šoreiz redzēju no cita rakursa.
Viņš aizvien labāk adaptējas jaunās situācijās, aizvien vairāk ir spējīgs pagaidīt/sagaidīt, ar viņu var daudz ko sarunāt. Bez šaubām, puisis izrāda savu neapmierinātību, ja nesaņem to, ko vēlas pēc pirmā pieprasījuma, bet jebkurā gadījumā viņš izprot lietu pēctecību un labas uzvedības priekšnosacījumus.
Mēs joprojām visi esam pacilātā noskaņojumā. Baterijas ir uzlādētas un esam gatavi nākamajam darba cēlienam.

Milzīgs paldies visiem mūsu atbalstītājiem un draugiem, kas ļāva šim piedzīvojumam notikt.
Zinu, ka kāds varētu teikt, ka šos līdzekļus varētu ieguldīt jēdzīgāk vai ka kaut kas tāds nav nepieciešams. Bet jāatzīst, ka mēs visi esam dažādi. Citi pērk mantas, citi emocijas un piedzīvojumus. Tas, ko es novēroju ceļojumu laikā savā ģimenē, nav viegli to aprakstīt vārdos, tās ir neredzamās vibrācijas, kas nāk par labu mūsu kopējai emocionālajai un fiziskajai pašsajūtai un katram atsevišķi izraušanās no ierastās vides sniedz kaut ko citu, arī izaugsmi tajā skaitā, jaunas pieredzes, arī zināšanas un redzesloka paplašināšanos. Šo emocionālo sasaisti, ko iegūstam, var tikai sajust un atmiņas dzīvo mūsos-gan prātos, gan dvēselēs.
Bez šaubām, ceļojumi mums vecākiem liek manāmi iespringt, lai lielā mērā pakārtotos Roberta vajadzībām. Bet mēs visi esam iemācījušies pielāgoties un sadarboties. Tā kā ieguvēji esam mēs visi.
Ak jā, esmu novērojusi, ka Robertam ir nedaudz paplašinājies vārdu krājums. Atbilstoši vietām, ko mēs apmeklējam. Tas ir vēl viens apstiprinājums tam, ka mēs esam uz pareizā ceļa un ka integrācija ir nepieciešama.”

Ceļojums uz Vidzemi vasaras beigās ģimenei sagādāja gan izaicinājumus, gan patīkamus pārsteigumus, taču kopumā visi ir ļoti laimīgi par kopā pavadīto laiku:

"Šogad, pateicoties līdzcilvēku un draugu atbalstam, mūsu ģimenei bija iespēja apceļot Latvijas krāšņās pilsētas.Savu vasaras ceļojumu nolēmām noslēgt ar braucienu uz Vidzemi. Ceļojuma plāns bija grandiozs. Diemžēl procesā ieviesās korekcijas.
Savu ceļojumu uzsākām agrā rītā. Nonākot Valmierā, sākās lietusgāzes un mūsu brauciens ar dzelceļa velosipēdu un pikniks Zilaiskalns diemžēl bija jāatceļ. Tā vietā devāmies nobaudīt vietējo picu un aplūkot Neoniju. Krāšņa vieta, pielīdzināma pasaku valstībai. Šeit pavadījām ilgāku laiku. Robertam ļoti patika, jo īpaši klausīties ūdenskrituma skaņās. Kad laiks noskaidrojās, izstaigājām Valmieru kājām un nonācām pie Valmieras pils, kas sākotnēji nebija mūsu apskates objektu plānā. Bet priecājamies, ka šeit nokļuvām. Pilī ir izveidota ļoti interesanta un mūsdienīga ekspozīcija vairākos stāvos. Stāsti ir veidoti tā, lai interesanti būtu gan lieliem, gan maziem.
Mums par laimi, šajā dienā Ventspilī notika vairākas aktivitātes, līdz ar to apmeklējām Tradicionālo pasākumu Lielais Blieziens, Sajūtu taku, Gaujas stāvkrastus un daudz staigājām, lai vienkārši baudītu pilsētu. Šajā dienā bijām nogājuši gandrīz 20 tūkst.soļu. Dienas noslēgumā apmeklējām viesnīcas restorānu.
Cēsis mūs pārsteidza ar savu burvību. Te mēs pavadījām lielāko dienas daļu. Apskatījām pilsētu kājām ejot. Nokļuvām Cēsu pilī. Un tur iestrēgām uz visu dienu. Pils pagalms ievilināja. Bērni pie sajūsmā un Roberts labsajūtā lūkojās apkārt. Fantastisks piedzīvojums. Sveču gaismā apskatījām pilsdrupas. Visi kopā devāmies pa šaurām un stāvām kāpnēm, kas 1.82cm garam jaunēklim ar funkcionāliem traucējumiem, bija liels izaicinājums. Bet mēs to paveicām un tas bija to vērts. Maršruta beigās bija zāle, kurā tika demonstrēta filma par pils vēsturi. Bet filma bija veidota ļoti interaktīvā veidā. Filma ļāva sajust pils vēsturi ar visām maņām. Roberts bija ļoti aizrāvies un mēs pat noskatījāmies divus seansus. Tas nav raksturīgi Robertam, jo viņš ir nepacietīgs un parasti viņš grib ātri iet prom. Bija skaisti un izzinoši. Savukārt pils pagalmā iepazināmies ar dažādu amatnieku darbu, tā laika darba priekšmetiem un spēlēm. Uzspēlējām dažas viduslaiku azartspēles. Tas bija aizraujoši.
Pa ceļam uz Siguldu apmeklējām Zoo Rakši, kur Roberts uzjautrinājās barojot alpakas. Dzīvnieku enerģētika allaž ir pozitīvi ietekmējusi bērnu, turklāt ar savu purnu veido taktīlo stimulāciju, kas Robertam ļoti patīk tas.
Diemžēl, mums maz sanāca izbaudīt Siguldu lietus dēļ. Šeit mēs pavadījām priekpilnu laiku ūdens atrakciju parkā un apskatījām pilsdrupas.

Zinu, ka atkārtojos, bet arī šajā braucienā pārliecinājos, cik būtiski ir mainīt vidi, cik būtiski ir būt kopā, cik svarīgi ir būt sabiedrībā. Patiess prieks par Robertu, kurš arvien vairāk ir adaptējies būt sabiedrībā. Viņš arvien vairāk mācās ievērot sabiedrībā vispārpieņemtās uzvedības normas. Daudz jaunu iespaidu un pozitīvu emociju iegūts. Katru reizi gan Robertam, gan mums ir jāmācās vai jāpieslīpē savas prasmes rīkoties, kad kaut kas noiet greizi. Mēs mācāmies pielāgoties. Un jā, redzu, ka sabiedrība arvien vairāk ir gatava redzēt sev līdzās citādos. Īpaši to sajutu Valmierā un Cēsīs.

Vēl gribēju pateikt lielu paldies visiem, kas ir mums līdzās bez nosacījumiem, mūsu ģimene patiesi to novērtē. Kā arī atzīmēt to, ka Roberts un viņam līdzīgi bērni visbiežāk tā arī nepieaug. Viņi pieaug tikai likuma izpratnē. Kļūst pilngadīgi. Daudzas durvis automātiski aizveras, vecākiem radot papildu galvassāpes, un ne tikai. Mēs jau kādu laiku atpakaļ esam izvērtējuši, ka pozitīvas emocijas un vides maiņa ļoti nāk par labu Robertam un mums pašiem, bez šaubām. Tāpēc mēs mēģinām pēc iespējas biežāk organizēt brīvdienas ārpus mājām. Bet tā, lai tas būtu arī jēgpilni pavadīts laiks. Allaž meklējam interesantus apskates objektus, kā arī tā, lai būtu fiziskās aktivitātes. Kaut kas tāds, kas patīk Robertam, māsai un mammai. Tā lai ir jēdzīgi un Robertam panesami. Brīvdienu programmas obligātā komponente ir kafejnīca un nakšņošana ārpus mājām. Patiesībā mums vecākiem šīs nav baigi vieglas brīvdienas. Tādi izbraucieni mums ir smags darbs. Jo vides maiņa, jauni cilvēki, jaunas vietas, cita gulta, ceļš, gaidīšana, padomdevēji, nosodošie skatieni, utt.
Forši ir, ja varam izbraukt ārpus mājas kopā ar līdzīgām ģimenēm. Tad tā jau ir integrējoša vide mums un bērniem. Bet jo vairāk bērnu ar FT ir kompānijā, jo jautrāk, citādāk un reizē arī grūtāk, jo katram bērnam un ģimenei ir savi ieradumi, vajadzības, gaidas, slimības izpausmes utt. Tāpēc ir svarīgi būt kopā ar līdzīgiem, bet tik pat svarīgi ir būt sabiedrībā un nenoslēpties. Jā, tas ir ļoti grūti vecākiem. Tādas brīvdienas mums ir pielīdzināmas vissmagākajai 24h darba dienai. Bet ir tik forši būt kopā. Un jā, esot sabiedrībā, mēs netiešā veidā mācāmies paši, mācām bērnus, izglītojam sabiedrību. Mēs mācāmies sadzīvot sabiedrībā un ar savu piemēru mācām arī sabiedrību nebaidīties no mums. Jāatzīst, ka sabiedrība pamazām kļūst atvērtāka un tas ļoti priecē.
Izlaušanās ārpus mājas (jā, tieši tā tas arī ir) mums ir vitāli nepieciešama, lai sakārtotu domas un ieelpotu dažus malkus svaiga gaisa, tādējādi atgūstot mieru (kaut daļēji). Mēs pēc pārbraucieniem esam nereāli noguruši. Tas dēļ krāmēšanās ar mantām, medikamentiem un citiem palīglīdzekļiem. Tas dēļ nemitīgā skaidrošanas darba. Tas dēļ vides maiņas. Vides maiņai ir ļoti pozitīva ietekme, jo cilvēks tiek izmests no komforta zonas. Cilvēkam jāmācās pielāgoties un domāt. Personām ar autiskā spektra traucējumiem un garīga rakstura traucējumiem pielāgošanās notiek ļoti lēni. Reizēm tas ir tiiiik nogurdinoši. Bet tas ir nepieciešams smadzeņu attīstībai un integrācijai.

Tāpēc mēs tik ļoti novērtējam kopā būšanu ar foršiem cilvēkiem vidē, kur tu vari būt Tu pats.

Paldies par iespēju!" - Roberta mamma Inga