Sintija (7 gadi)
Sapnis par Disnejlendu
Neiroblastoma, saistaudu un mīksto audu plašs audzējs
(ja video atskaņotājs nedarbojas, stāstu varat noskatīties, klikšķinot uz TV3 Play logo augšējā kreisajā stūrī)
2020. gada 4. novembrī četrus gadus vecā Sintija, pārcietusi neskaitāmas pārbaudes, dūrienus un lielas sāpes, saņēma diagnozi – vēzis. Meitenītei tika atklāta neiroblastoma 4. stadijā ar metastāzēm kaulos un mīkstajos audos. Ārstēšanās process bija ārkārtīgi smags un ilga trīs Sintijas dzīves gadus.
Stāsta Sintijas mamma Diāna: “Ķīmijterapija mazināja audzēja izraisītās sāpes, bet neiztikām bez ķīmijterapijas blakusparādībām: sliktu dūšu, nespēku, temperatūru un apetītes zudumu. Bija laiks, kad Sintijas svars bija tik maz, ka nācās ievietot vēdērā PEG zondi, caur kuru mākslīgi pabarot, lai organismam būtu spēks sevi uzturēt. Ar katru ķīmijterapiju Sintijas organisms cieta aizvien vairāk un vairāk, līdz brīdim, kad spēka pretoties vairāk nebija un Sintija nonāca reanimācijā. Un šeit sākās visīstākā cīņa par dzīvību. Ārsti teica, ka izredzes ir mazas, tagad izšķirsies Sintijas liktenis un nav zināms, vai tās būs stundas vai dienas! Pateicoties Dievam, līdzcilvēku pozitīvajām domām, lūgšanām un atbalstam, Sintija izdzīvoja. Viņa pierādīja, ka ir spēcīga, ka viņa grib dzīvot šo dzīvi, izbaudīt katru mazāko dzīves pozitīvo mirklīti.”
Pārdzīvojusi kritisko laiku reanimācijā, Sintija turpināja ārstēšanos vēl pusotru gadu, cīnījās ar audzēja metastāzēm kājās, kas atkal bija jāoperē, un audzēja šūnas neatkāpās. Kopumā divus gadus Sintija pavadīja Bērnu slimnīcas 10. nodaļā, un uz mājām varēja doties tikai uz divām līdz četrām dienām. Pateicoties Dr. Annas Valaines neatlaidībai un Bērnu slimnīcas fonda ziedotāju finansiālajam atbalstam, Sintijai tika piemeklēta jauna ārstēšanas metode – imūnterapija.
“Sintija bija pirmais bērns Latvijā, kurai šo terapiju veica. Tā izrādījās īstā, jo jau pēc diviem terapijas kursiem viņa bija brīva no audzēja šūnām. Ar to gan ārstēšanās nebeidzās, jo bija jāpārcieš vēl 2 transplantācijas Lietuvā, kur veica arī augstas devas ķīmijterapijas un šūnu transplantāciju. Pēc tam – uzturošā terapija ar medikamentiem un imūnterapiju. Pēc visa pārciestā ir skaidrs, ka Sintija ir cīnītāja un bērns, kurš ir parādījis vēlmi dzīvot šo dzīvi. Baudīt mazos un lielos prieka mirkļus! Sintija ir bērns, kurš vēlas ieraudzīt un izjust dzīvi visos tās toņos, priecāties par mazumiņu, ko dod ikdienas gaitas, dzīvot katru dienu!”
Tagad Sintijai ir 7 gadi un viņas lielākais sapnis ir piepildījies – viņa ir brīva no vēža šūnām! Pamazām piepildās arī citi, mazāki sapnīši, viņa atkal var pavadīt svētkus mājās kopā ar vecākiem un brāli, augt, mācīties un sapņot jaunus, lielus sapņus. Viens no šiem sapņiem – aizceļot uz Disnejlendu Parīzē!
Sintijas ģimene ir pārdzīvojusi ļoti daudz, turklāt arī Sintijas brālim ir veselības problēmas – viņam ir epilepsija, kas arī prasa lielas rūpes un raizes. Kopīgs ceļojums uz Disnejlendu būtu brīnumaini skaists piedzīvojums pēc lielajām grūtībām, kam ģimene izgājusi cauri, un dotu jaunu enerģiju un iedvesmu nākotnei!
N!B! Gadījumā, ja kāds pieteiksies sapni piepildīt bez maksas, ziedojumi netiks pilnībā izlietoti vai bērns diemžēl nesagaidīs sava sapņa piepildīšanu, šim sapnim jau saziedotie līdzekļi tiks novirzīti citu bērnu sapņu piepildīšanai īpaši steidzamos gadījumos!
Kā sapnis tika piepildīts
"Sintijas sapnis ir piepildījies! Viņa absolvēja bērnudārzu un devās brīnišķīgā ceļojumā! Mīļš, sirsnīgs un milzīgs paldies ziedotājiem un BSF par atbalstu un iespēju piepildīt šo sapnīti - sapni, ko mēs visi tik ļoti gaidījām. Šis ceļojums deva mums visiem pozitīvas emocijas un vienotas ģimenes sajūtu! Mēs izbaudījām galvu reibinošas atrakcijas, skaistu gaismas šovu Disnejlendā un satikām arī multfilmu varoņus! Jāsaka, ka pēc dažām atrakcijām zemi zem kājām nejutām, kājas bija kā makaroni! Adrenalīna līmenis mums visiem bija uz 100%. Izbaudījām šo ceļojumu gan katrs atsevišķi, gan visi kopā kā ģimene! Mēs pēc ilgiem laikiem atkal visi bijām kopā. Sapratām, cik laimīgi esam, esot kopā, un cik mēs esam pateicīgi līdzcilvēkiem par atbalstu, slimnīcas ārstiem par viņu darbu un Dievam par iespēju dzīvot un visu šo piedzīvot! Sajūtas, kādas rodas, pārdomājot slimnīcā piedzīvoto, nav vārdiem aprakstāmas. MERCI BEACOUP!!!" pateicībā par piedzīvojumu raksta Sintijas mamma.
