Ceļojums uz PČ hokejā

Ričards piedzima ar vienu neattīstītu deguna nāsi, tomēr līdz pagājušā gada pavasarim nekādas nopietnas veselības problēmas zēnam nebija. Viņš vienmēr bijis aktīvs un dzīvespriecīgs puisis, kā arī liels sporta fans, īpaši rūpīgi sekojot Latvijas hokeja izlases sasniegumiem. Bija arī Rīgas "Dinamo" bērnu fanu kluba dalībnieks un brauca uz visām spēlēm klātienē. Taču pagājušā gada maijā Ričarda ikdiena negaidīti mainījās - viņam parādījās hroniskas sāpes gūžās, un pēc vairākiem izmeklējumu mēnešiem ģimeni pārsteidza diagnoze - ļaundabīgs audzējs. Par tālāk pieredzēto stāsta Ričarda mamma:

"Likās, ka zeme zem kājām sabrūk... Grūtākais bija paziņot to pašam Ričardam, bet, lai cik dīvaini nešķistu - viņš teica, ka jau juta, ka viņam būs kas ļaundabīgs. Tad nu sākās mūsu ārstēšanās slimnīcā. Pirmie mēneši bija ļoti grūti - nezinājām, ko sagaidīt. Visgrūtākā bija pirmā ķīmijterapija, jo bija sāpīgākie blakusefekti. Ričards ļoti strauji zaudēja svaru no 60 līdz 45 kilogramiem, tika atklāti arī aknu bojājumi, stomatīts apgrūtināja ēšanu, un, protams, arī matu izkrišana. Ričardam sākumā bija grūti paskatīties spogulī, un arī mums sākumā bija grūti apzināties, ka viņam tiešām ir šī diagnoze. Bet, pateicoties mūsu dakteres dzīvespriekam un Ričarda lielajai pārliecībai par to, ka viņš būs vesels, tālākā ārstēšanās noritēja daudz veiksmīgāk. Kad Ričards pavadīja ilgāku laiku slimnīcā, viņš medikamentiem izdomāja nosaukumus. Ikdienas mazās hormonu tabletes Ričards sauca par mazajiem zaldātiņiem, kas cīnās ar ļauno viņa ķermenī. Kad sāka veikt ķīmijterapijas, Ričards teica, ka tā ir lielā atombumba, kas uzspridzinās visu ļauno viņā. Un tieši ar šādu pozitīvu domāšanu Ričards iet uz priekšu. Nu jau esam uzsākuši trešo ķīmijterapijas kursu, mati ir nedaudz atauguši, blakus simptomi nav tik nopietni, un ejam tikai uz priekšu. Esam jau finiša taisnē, lai viņš varētu teikt, ka ir vesels. Pēc šīs cīņas ar smago diagnozi gribas Ričardam dot iespēju piedzīvot daudz vairāk pozitīvās emocijas. Jau ilgāku laiku neesam varējuši viņu aizvest uz kino vai kādu pasākumu publiskās vietās, un daudz prieka mirkļu ir palaisti garām. Kad jautāju, kāds ir viņa kvēlākais sapnis, viņš nedomājot atbildēja, ka vēlas klātienē pieredzēt kaut vienu spēli Pasaules čempionātā hokejā, kas šogad norisināsies Čehijā. Tas mani nepārsteidza - pat pagājušā gada maijā, kad viņam jau bija grūti nostāvēt kājās, Ričards bija gatavs skatīties spēles pie Arēnas Rīga uz lielā ekrāna fanu zonā. Uzzinot, ka varbūt šogad kāds atbalstīs viņa sapni, redzēju dēla acīs neizsakāmu prieku."

Kā sapnis tika piepildīts

12. maijā Ričards kopā ar ģimeni devās uz Ostravu, kur apmeklēja Latvijas izlases spēli pret Vāciju! Saziedotie līdzekļi nosedza ceļa un dzīvošanas izmaksas, taču, pateicoties Latvijas Hokeja federācijas viceprezidentam Viesturam Koziolam, tika sarūpētas arī biļetes uz spēli un īpaša ekskursija pa ledus halli, kā arī iespēja satikt izlases spēlētājus un trenerus! Kaut gan mačā mūsu komandai gāja grūti, mēs zinām, ka viņi, tāpat kā Ričards, nekad nepadodas, un dosies tālāk vēl stiprāki!