Disnejlendas piedzīvojums Parīzē

Rīdziniecei Renātei drīz būs deviņi gadi. Līdz šī gada februārim viņa bija ļoti aktīva 1. klases skolniece – apmeklēja dambretes nodarbības, sacensībās ieguva 1. un 2. vietas, spēlēja basketbolu un dejoja deju studijā “Hopā”. Skolā Renāte tika izvirzīta kā klases lepnums un pat saņēma balvu Latvijas Nacionālajā teātrī. "Par Renāti es varētu runāt stundām ilgi, jo tik labu bērnu katrs vecāks ir pelnījis. Viņa vienmēr bijusi prātīga, gudra, empātiska un gādīga – īsts paraugbērns," lepojas Renātes mamma.

Taču tagad visi pārējie sasniegumi nonākuši otrajā plānā, jo apņēmīgajai meitenei nākas cīnīties ar retu leikēmijas formu, turklāt viņas ārstēšana ir īpaša – Renāte ir vienīgais bērns Latvijā, kas šobrīd saņem šādu terapiju. Nepieciešamās zāles Latvijā nav reģistrētas, bet tās nodrošinātas ar Bērnu slimnīcas fonda ziedotāju atbalstu. “Uztraukums par to, kā Renāte zāles uzņems, mijās ar cerību, jo neviens ārsts Latvijā šādu ārstēšanu vēl nav pieredzējis. Mūsu unikālā Renāte ir unikāla pat šādā ziņā,” saka mamma.

Šobrīd Renāte vēl atrodas slimnīcā, kur plānots uzturēties līdz oktobra beigām. Kad ārstēšana būs pabeigta, priekšā būs pārbaudes, bet ģimene no sirds tic, ka drīz vien meitene piedzīvos arī svarīgāko dzīves sasniegumu – uzvaru pār slimību.

Jau sen viņas lielākais sapnis ir lidot ar lidmašīnu, bet kopš marta, kad YouTube parādījās video par Disnejlendu, sapnis ieguvis konkrētu formu – aizlidot uz Parīzi un Disnejlendu. “Kopš tā laika šis jautājums skan gandrīz katru nedēļu – vai mēs varam aizbraukt visi kopā? Tagad to sāk atkārtot arī mazā māsa,” smaidot stāsta mamma.

Kā sapnis tika piepildīts

"Mūsu ceļojums bija brīnišķīgs, sākot jau no brīža kad devāmies uz lidostu, Rencim un māsai šis bija arī pirmais lidojums. Pirmajā dienā izpētījām apkārtni, mēğinājām saprast kur vispār esam nonākuši. Nākamajā jau devāmies uz pašu sapni – Disnejlendu! Pirmo reizi arī ar metro. Protams, nonākuši tur VISI mēs bijām tik ļoti saviļņoti, tas viss bija tik krāšņi un viss bija tik skaisti! Renāte spiedza un lēkāja, turpmākās divas dienas pagāja katru dienu ar 24 tūkstosiem soļu, visām emociju gammām. Renāte bija tik laimīga un saviļnota, ka mošanās septiņos no rīta nesagādāja nekādas grūtības. Pēdējā dienā devāmies aplūkot arī Eifeļa torni, kas tik ļoti iespaidoja, ka devāmies gan pa dienu, gan vakarā. sirsnīgs paldies par šo iespēju Rencim izdzīvot šo sapni! Neaizmirstami!" pateicībā dalās Renātes mamma Ieva.