Cits ceļš
Nupat, iepriekšējā rakstiņā, pieminēju Zvaigznes dienu. Tā vēstī, ka gudrie no austrumiem, vadoties pēc zvaigznes, nonāca pie Jēzus bērna. Taču stāsts tālāk vēstī, ka atpakaļ uz savu zemi viņi devās pa citu ceļu.
Līdz šim es – šo stāstu pārlasot – nekad sev nejautāju, bet, kas tad bija šis “cits ceļš”? Nu tā, konkrēti, uz kartes. Par ko te ir runa? Esam pieraduši šodien, ka ceļu ir daudz un dažādi. Ja nevar pa vienu, tad ejam pa citu, ja uz viena sastrēgums, Waze tūdaļ piedāvā vairākas vērā ņemamas alternatīvas. Taču senatnē to ceļu nemaz tik daudz nebija.
Kāda arheoloģe ir mēģinājusi austrumu gudro ceļus restaurēt pēc venēciešu tirgotāja Marko Polo 13. gadsimtā atstātajām piezīmēm un secinājusi, ka bija tikai divas iespējas, kā no austrumu zemes, Persijas, nokļūt Betlēmē. Galvenā problēma te bija lielais Arābijas tuksnesis, kas atradās pa vidu.
Visizplatītākais, drošākais, lētākais un arī saprātīgākais veids bija tuksnesi apiet – pa augšu – garām Eifratas upei uz Damasku un tad uz leju, uz Jeruzālemi, kurai blakus – vien deviņu kilometru attālumā - atradās Betlēme. Tas bija sens karavānu ceļš, tā saucamais “Kēniņu ceļš”, kas veda no Persijas līdz pat Vidusjūrai. Pa to arī turpceļā devās gudrie, apejot lielo, bīstamo tuksnesi.
Cits, daudz dārgāks, neparocīgāks, bīstamāks, bet krietni īsāks, bija ceļš pa taisno, cauri tuksnesim, dodoties līdz Petrai tagadējā Jordānijā un Nāves jūrai un jau tad - no apakšas - nemaz nedodoties uz Jeruzālemi, nonākot Betlēmē. Šis arī bija tas “cits ceļš”, pa kuru atpakaļ uz austrumu zemi Persiju devās mūsu gudrie.
Šādai rīcībai bija savs iemesls. Šobrīd šajos iemeslos neiedziļināsimies, ja ir vēlme, var izlasīt visu stāstu par gudrajiem Mateja evaņģēlijā un iepazīties ar to vairāk.
Lai kādi būtu iemesli, skaidrs ir viens – pie Jēzus bērna gudrie devās apkārt tuksnesim, pa ērtāko, drošo un ierasto, garāko apvedceļu, bet tad kaut kas notika tāds, ka šis ceļš viņiem vairs nederēja, pa to vairs nedrīkstēja, nevarēja iet. Kādreiz pati dzīve mūs noved punktā, ka – gribi, negribi – mums jāiet cauri, vairs nevaram domāt par savu ērtumu, drošību, komfortu. Tagad ir jāiet cauri tuksnesim.
Tuksnesis iesākas tad, kad viss kļūst citādāks. Kājas stieg smiltīs, sejā sitas atskabargains vējš, zūd visi iepriekšējie orientieri, ir jāvadās pēc iekšējas izjūtas. To, kas līdz šim bija daudz un pārpārēm, nu jāsāk taupīt, dzīve sašaurinās līdz tikai vienai domai, vienam mērķim - kā tikt cauri, kā iziet šo visu, kas ar mums tagad notiek. Kā nepadoties, kā sevī atrast spēku iet uz priekšu, kā turpināt cerēt, kā uzvarēt, kā izsisties cauri šai vētrai.
Vienīgais veids, kā tikt cauri tuksnesim, ir iet no oāzes uz oāzi. Jo oāze ir caurums tuksnesī. Tāpat kā gaisma ir caurums tumsā. Tā ir vieta, kur tumsa ir atkāpusies, kur valda citi, ne tie tuksneša likumi. Dzīvot par spīti dzīvei iespējams, ja es ne tikai dodos uz priekšu, bet eju tikai līdz nākamajai oāzei un zinu, kas tā man ir. Jo es nevaru vienā rāvienā. Es nevaru nepārtraukti, es nevaru dienu un nakti.
Mūsu ceļš nav apvedceļš - apkārt sāpēm, bailēm, trauksmēm, neziņai, izmisumam. Mēs no šī ceļa labprāt izvairītos, ja varētu. Bet mēs nevaram. Jo mēs mīlam. Mēs nesam vislielāko dāvanu, kas mums ir dota. Mūsu ceļš ir taisns. Mēs ejam pretī gaismai, mazajai uguntiņai, kas tālumā mirgo, kas vēstī - te ir mūsu nākamā oāze. Vietai, kur ceļš uz mirkli atpūšas. Kur nekas vairs mūs nedzen, uz mums nespiež, kur ne tikai mēs mīlam, bet arī uz brīdi sajūtamies paši mīlēti, aprūpēti, piepildīti.
Kas mums ir šīs oāzes?
Cilvēks? Vieta? Grāmata? Kustēšanās? Lūgšana? Kafijas tase? Gardums? Saruna? Klusums? Kas nu kuram, kā nu kuram.
Bet bez oāzēm nevar. Tikai tā mēs varam nonākt tur, kur saule aust.
Rakstu sagatavoja: Linards Rozentāls, Vecāku mājas kapelāns un Lutera draudzes mācītājs
Foto: unsplash.com
Iniciatīva tiek realizēta Bērnu slimnīcas fonda ESF+ projekta nr.4.3.5.1/4/25/A/021 “Ceļš uz priekšu - atbalsts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm” ietvaros.
#ESfondi #ESF #EiropasSociālaisFonds #atbalsts #CilvēksIrVērtība #spēkskatraidienai #VecakuMaja
