Dzīves ķērājs

Ir tādi “sapņu ķērāji”. Tos pieliek kaut kur virs gultas vai kur citur, skaistas, vijīgas, vējā šūpojošas lietiņas. Vai tās patiešām ķer tavus sapņus, palīdz kādiem mūsu zemapziņas drūmiem tēliem nebojāt mums miegu – es neesmu drošs. Beigu beigās, viss, ko mēs sapņos redzam, esam mēs paši. Tās ir mūsu iekšējās pasaules daļas, kuras ieņem tādus vai citādus tēlus. Tur ir gan priecējošais, gan biedējošais.

          Bet, vai ir arī tādi “dzīves ķērāji”? Kādreiz ir tā sajūta, ka mūsu dzīvi kāds noķēris un sapinis neatšķetināmā tīklā. Kad kaut kas tā sapinies, tad atelpu tiešām var meklē tikai sapņos. Tajos mēs atkal sajūtamies brīvi, tajos vairs nekas mūs netur savos valgos. Mūsu dzīvi “uz āķa” noķer tik daudz kas – grūti, bēdīgi, biedējoši notikumi, dzīves pagriezieni, mūsu pašu kļūdas. Un kādreiz visa dzīve paiet tā kā pa kādu tīklu maldoties. Dzīve, kas zaudējusi dzīvīgumu.

          Mans draugs – jā, tā tiešām es varu, teikt – mans draugs Jēzus, manuprāt, aicina dzīvi mums ķert pašiem. Nevis padoties tiem, kas to grib noķert savos tīklos, bet pašiem skatīties, kā dzīvē noķert to, kā dēļ ir vērts dzīvot. Kā noķert to, kas ir pats svarīgākais, uztvert, uztaustīt un arī dalīties ar to ar citiem.

          Mūsu pienākums pret sevi, kad esam kā tīklā noķerti, ir apzināti meklēt un atrast tādus draugus, tādas kopienas, tādus mūsu dzīves līdzgaitniekus, kuri spēj mums atgādināt – dzīvē joprojām ar mani grib notikt kas liels, skaists, nozīmīgs. Tādus draugus, kuri mani ierauga, sadzird, netiesā, nemāca mani kā jādzīvo. Nedod gudrus padomus no augšas, neairējas projām no manām emocijām un jūtām, nekritizē, necenšas visu apklāt ar biezu glazūras kārtu. Draugi, kuru mīlestība un cieņa nav jānopelna, tā tiek dāvāta tāpat.

          Kad dzīvē ienāk dziļas sāpes, seklums mums vairs nepalīdzēs. Tad arī mums ir jādodas dziļumā. Jāuzticas draugiem, kas šo dziļumu – bieži paši nemaz neapzinoties - mūsu dzīvē ienes. Jāuzticas, ka tikai dziļumā var noķert to dzīvi, kas pati nāk tavas dzīves laivā. To, kas palīdzēs, dziedinās, būs spēka avots un gaisma tuneļa galā. 

Rakstu sagatavoja: Linards Rozentāls, Vecāku mājas kapelāns un Lutera draudzes mācītājs

Foto: unsplash.com

Iniciatīva tiek realizēta Bērnu slimnīcas fonda ESF+ projekta nr.4.3.5.1/4/25/A/021 “Ceļš uz priekšu - atbalsts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm” ietvaros.

#ESfondi #ESF #EiropasSociālaisFonds #atbalsts #CilvēksIrVērtība #spēkskatraidienai #VecakuMaja