Ziemassvētki

Ziemassvētki mums dod drosmi, un mums ir vajadzīga drosme. Jo Ziemassvētki ir izturīgi. Tiem ir spēks, tie iztur daudz. Tie notiek vienmēr. Tos svinēja aiz aizvilktiem aizkariem. Tos svin pat ierakumos. Tiem nekaitēja Kovidlaiks. Tos nevar izlikt aiz nodaļas durvīm slimnīcā. Tie izmet savus tīklus pār elpošanas caurulītēm. Tie iespraucas visās sistēmās. Jo tajos dzimst cerība uz jaunu pasauli, uz pasauli, kāda tā varētu būt. Tie sakustina mūsu sirdis, sakustina mūsos nekustīgo, pamodina mirušo, apgaismo to, ko neredzam.

            To vēsts ir ļoti vienkārša. Esi cilvēks! Vienkārši esi visur un vienmēr cilvēks. Nepārtrauc tāds būt. Centies salasīt gaismu katrā cilvēkā tev līdzās. Vīsties laukā no visa, kas tam traucē. No visām necilvēciskuma saitēm. Ja Dievs grib būt par cilvēku, gribi arī tu. Tieši šī vēlme, šī apņemšanās, šī tiekšanas par cilvēku būt - tā pārveido pasauli, atnes mieru, pārtrauc karus, rada nosacījumus jaunam sākumam. Tādai pasaulei, kurā cilvēki viens pret otru izturas cilvēciski nevis kā zvēri. Tā sākas miers virs zemes.

            Cilvēku cilvēku vislabāk var pamanīt bērnā. Tāpēc katru gadu mūsu redzeslokā atkal un atkal nonāk Kristus bērns. Viņš gandrīz vai mūs vajā, šis nepiekāpīgais, uzmācīgais bērns. Viņš iegāžas istabā, kad mēs darām savas lietas, spriežam savas sarunas, kārtojam “šeptes”. Viņš rausta mūs aiz drēbēm, kad esam iegrimuši bailēs un bēdās. Jā, iedomāsim viņu tā - kā tādu traucēkli, kurš jaucās iekšā vienmēr un visur, kur mūsu cilvēciskums bālē, kur mēs sākam sekot kādiem zvēru likumiem. Šis bērns neguļ tikai mierīgs silītē. Viņš ilgi nevar nosēdēt mierā. Viņš tevi neliek mierā, līdz tu celies un sāc viņam sekot, sāc īstenot Viņa sapni, nodomu, sāc īstenot to, kas patiesībā, ir tavs lielais un visas cilvēces vēl tik maz atklātais potenciāls.

            Šis bērns ir tava dvēsele, tava sirds. Tavas visdziļākās ilgas. Tava būtība, ko neredzi un vēl nepazīsti. Un viņu nevar nolikt malā līdz nākamajiem Ziemsvētkiem. Viņš tevi tagad neliks mierā. Lai ko tu darītu, lai kas tu būtu, šoferis vai politiķis, sētnieks vai ārsts. Viņš kaut ko tevī ir sakustinājis. Varbūt tas ir kaut kas pavisam mazs. Varbūt tās ir kādas šaubas. Varbūt tev sākt pielekt, ka vairs nedrīkst tā kā vakar. Varbūt tu sajūti vainu un vēlies lūgt piedošanu, jo piepeši ieraudzīji sevi Kristus bērna spogulī. Varbūt tu sajūti dusmas par kādu netaisnību. Varbūt, varbūt, varbūt – un šis bērns ir dāsns, viņam spēka daudz, viņam griba liela, viņš ar padomu tev neskoposies. Viņš tevi aicinās, pie tevis klauvēs, tevi vilks, neliks tevi mierā. Nav vairs tev tāda miera, kas būtu iespējams bez Viņa.

            Uzticies šim bērnam. Ej, kur Viņš tevi ved. Ļauj viņam augt tevī.

            Tad tevī sāk lasīties kopā gaisma. Tad pasaulē sāk kopā lasīties gaisma. Tā kaut ko vēlas. Tā kaut ko plāno. Tā lasās kopā. Tā netaisās lasīties prom no turienes, kur joprojām ir tumšs pasaulē un cilvēkos. Gaisma lasās kopā. Tā vienmēr lasās kopā. Salasi gaismu sevī un tā tevi salasīs, atradīs, izboksterēs no visām tavām saitēm.

            Ja lasīsi gaismu, tā salasīs tevi. Sakārtos tevi. Saliks pa burtiem, vārdiem un teikumiem. Dzims jēga - tavai dzīvei, šai pasaulei, nākotnei. Jo mēs esam Dieva stāstā. Viņš lasa mūs. Mazais Kristus bērns - gaismas lasītājs, gaismas kaisītājs, dāsnuma un mīlestības ķēniņš.

Linards Rozentāls, Vecāku mājas kapelāns un Lutera draudzes mācītājs

Foto: unsplash.com

Iniciatīva tiek realizēta Bērnu slimnīcas fonda ESF+ projekta nr.4.3.5.1/4/25/A/021 “Ceļš uz priekšu - atbalsts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm” ietvaros.

#ESfondi #ESF #EiropasSociālaisFonds #atbalsts #CilvēksIrVērtība #spēkskatraidienai #VecakuMaja