Ja es ticu

            Kādu rītu es sev jautāju – vai es ticu savai dzīvei? Ja es ticu savai dzīvei, tad es ticu arī Dievam. Ja es neticu savai dzīvei, tad visi dievi, kam es ticu, būs samežģīti, sapiņķerēti, nejēdzīgi un iluzori. Ja es neticu savai dzīvei, tad arī tie būs neticami.

            Kādu rītu es sev jautāju – vai es ticu otra cilvēka dzīvei? Šī ticība var izaugt tikai no ticības savai dzīvei. Ja es neticu savai dzīvei, tad arī ticība jebkura cita cilvēka dzīvei būs vāja, ātri apšaubāma, viegli izgaisināma.

            Ja es ticu otra cilvēka dzīvei, tad viņa dzīve vairs nav atsevišķa, no visām citām dzīvēm atdalīta - kā tāda maza lapiņa, kas vienā brīdī atrāvusies no Lielā dzīves koka. Cilvēks nav lapiņa, cilvēks ir kā rudens. Tas atnāk, notiek, tur ir tik daudz kas un tas nekad vairs nebeigsies, pat, ja aizies, atkal atnāks, vienmēr, kaut kad, negaidīti, bet paredzami.

            Ja es ticu otra cilvēka dzīvei, tad es ticu uz Augšāmcelšanos, jo ticēt otra cilvēka dzīvei nozīmē ticēt, ka cilvēkam ir nākotne. Ka vēl kaut kas būs. Ka cilvēkam un viņa dzīvei vēl ir man ko teikt. Šai pasaulei ko teikt. Ka Dievam ir vēl ko teikt caur šo cilvēku un viņa dzīvi arī tad, kad cilvēkā tuvojas ziema.

            Ja es ticu sava bērna dzīvei..

            Tad vēl ir iespējams Viss.

            Tāpēc varam mācīties par viņu tagad domāt pilnīgi citādāk. Mēs vairs nevaram par viņu domāt tikai caur to, kā dzīvē bija līdz šim un kas tajā bija. Mēs nevaram domāt tikai atminoties. Jo jauna pasaule dzimst. Tas, kā mēs par viņu domājām līdz šim, kā mēs viņu sastapām līdz šim, tas mainās. Bieži veco mēs vairs nevaram glābt. Bet mēs varam sākt mācīties dzīvot ar jauno. Tajā, kas ir bijis, mēs viņu vairs varam arī neatrast - tur, kur ierasts. Mums ir jāmeklē viņš tur, kur viņš vēl nekad nav bijis.

            Mēs kopā ar savu bērnu ieejam nākotnes nezināmajā, noslēpumainajā, tajā gaismā un milzumā, skaistumā un pār visām jēgām lielākajā jēgā. Mēs esam ar viņu kopā un apņemamies pie viņa palikt. Pie viņa turēties un nekad nepārstāt ticēt šī cilvēka dzīvei. Tai vēl ir ko mums visiem teikt.

 

Linards Rozentāls, Vecāku mājas kapelāns un Lutera draudzes mācītājs

Foto: momenti.lv

Iniciatīva tiek realizēta Bērnu slimnīcas fonda ESF projekta nr.9.2.2.3/20/A/030 “Holistisks un multidisciplinārs atbalsts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem” ietvaros.