Kas nodaļā notiek Ziemsvētku naktī?
Vai zināt, kas notiek Ziemssvētku naktī?
Tur mazs kļūst liels, un liels kļūst mazs. Dzejnieks Egils Zirnis savā jaunajā grāmatā tā saka par to, kas notiek naktī zoodārzā. Tur žirafe ar garo kaklu pārģērbjas par kurmi aklu. Griestos ieāķējies glīti, pitons kļūst par sikspārnīti. Biezo ādu novelk nīlzirgs, balodis viņš tagad milzīgs. Ķengurs, kuram vēders caurs, naktī lec kā dinozaurs. Tur, kur bija pelikāns, knābi staipa ceļamkrāns. Zebras vietā dzīvnieks baiss - tas ir tramvajs desmitais. Un vispār - naktī zvērudārzs ir dzīvs, kas bij’ nebrīvs, paliek brīvs. Sākas jandāliņš, sākas tad skandāliņš. Visas lietas steidz mainīt vietas.
Vai nodaļā nevarētu Ziemsvētku naktī notikt kas līdzīgs?
Pafantazēsim mazliet - kā bieži dara dzejnieki un rakstnieki!
Ziemsvētku vakarā kaut kad, kaut kad, kad diena galā, ir visas lietas beigušās, kad aiz loga sen satumsis, ir iestājusies nakts. Visas lietas aizmieg, un arī bērni, un vecāki, un dežūrējošās māsiņas dzer kafiju, lai arī viņas neaizmigtu. Viss ir klusu, kaut kur kaut kas dūc, kaut kur sīc, kaut kur tumsa, kaut kur gaisma. Visi bērni guļ, sapņo pirmos sapņus, tālumā Torņakalnā baznīcas pulkstenis nosit divpadsmit. Pēdējais tramvajs aizgājis, uz Vienības gatves bruģa klusums. Du-du-du-du-du-du, aiziet vilciens uz Rīgu.
Un tad tikai sāksies. Visi lielie aparāti, gaismu līnijas un zigzagi par mazām automašīnītēm pārģērbsies un taisīs dragreisus pa gaiteni - zummmm, zummmm. Visādi garie statīvi un superlatīvi par maziem kantainiem puzuriem pārtaps un velsies no palātas uz palātu, draiski smejoties un ķiķinot. Visas caurules un vadi zirnekļu tīklos pārģērbsies un nevienu nelaidīs vairs iekšā, ne ārā. Savērpsies, sasiesies, samudžināsies bez neviena rehabilitologa. Krēsli ar caurumainajām atzveltnēm lepni staigās kā stārķi, un visi skapīši vienā palātā saripināsies, stumdīsies un prāta mežģa spēli spēlēs. Visi caurspīdīgie maisi tēlos spokus, sazīmēs sev acis, degunu un ūsas. Mazās virtuvītēs cepsies pašas visgaršīgākās picas, pavisam pašas bez Lizetes Pugas, nekur vairs nebūs nevienas sienas, bet mazais naktstauriņš, kas trešajā palātā zem gultas pārziemo, par milzīgu nodaļas jumtu pārģērbsies un visus ar saviem spārniem pārklās. Griesti aizlidos uz siltajām zemēm, bet durvis par atslēgām pārvērtīsies.
Tā tas viss būs šajā naktī. Nekas nepaliks savā vietā, neviens nebūs tas, kas viņš bijis, viss pārvērtīsies, viss samainīsies, viss taps jauns - Kristum dzimstot, Dievam cilvēkā pārtopot. Tādi brīnumi.
Un tad atnāks rīts. Un visas lietas atkal savās vietās būs. Bet kaut kas būs mainījies. Tā sajūta gaisā, tā sajūta sirdī - ka viss var citādāk būt, kā tagad ir. Un citādāk būs. Tas, kas šķiet milzīgs un neaptverams, liels un nepanesams, kļūs mazs. Tas, kas šobrīd tik maziņš un niecīgs, kā cerība maziņa, kā zvaigznīte tālē, tas kļūs liels un vēl lielāks, skaidrs un vēl skaidrāks. Šobrīd lielās problēmas kļūs mazas, šobrīd mazās cerības kļūs lielas, sapņi īstenosies, viss pārģērbsies.
Tā tas būs. Es ticu, ka tā reiz tas būs.
Linards Rozentāls, Vecāku mājas kapelāns un Lutera draudzes mācītājs
Iniciatīva tiek realizēta Bērnu slimnīcas fonda ESF projekta nr.9.2.2.3/22/A/015 “Holistisks un multidisciplinārs atbalsts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem - II” ietvaros.
Foto: unsplash.com
#ESfondi #ESF #EiropasSociālaisFonds #atbalsts #CilvēksIrVērtība #spēkskatraidienai #VecakuMaja
