X
A A A A A
-A A A+

No kādas vēstules bērnam, kurš tagad mūžībā

Daži teica, ka visa Tava dzīve bijusi miršana, citi, ka visa Tava dzīve bijusi dzimšana. Dažkārt īsti nav skaidrs, kas ar mums notiek. Vai dzīvojam saulrietā vai saullēktā. Vai ir rudens, kas drīz pārtaps ziemā, vai pavasaris, kas ieaugs vasarā. Bet varbūt nav ne tas un ne tas. Kā vienā spāņu fotogrāfa bildē, kurā redzams pie Grenlandes ledājiem nobildēts kuģītis. No bildes grūti saprast, kur šis kuģītis dodas - vai tur, kur saule riet, vai arī tur, kur tā lec. Nav skaidrs, kāds laiks. Bet varbūt arī Tu biji pārāk liela, lai Tevi varētu ietvert tikai viens dienas laiks, tikai viens gada laiks. Kad kaut kur Tevī saule sāka rietēt vai tuvojās ziema, citur modās pavasaris. Kā reiz teica apustulis Pāvils - ārējais mans cilvēks sadilst, bet iekšējais atjaunojas katru dienu no jauna. Bildē ar kuģīti pie Grenlandes ledājiem nav ne rīts, ne vakars. Tur saule nedz lec, nedz riet. Neaptverami skaistā saules gaisma, ap kuru pielijušas visas debesis, nāk no pusnakts saules, kura nekad nenoriet - pat tad, kad visā pārējā pasaulē iestājusies tumsa.

Es domāju, ka tāda pusnakts saule esi arī Tu - Tu neesi pārejoša, bet nepārejoša.

Linards Rozentāls, Vecāku mājas kapelāns un Lutera draudzes mācītājs

Foto:  vecteezy.com/

#atbalsts #CilvēksIrVērtība #spēkskatraidienai #VecakuMaja

 

Atpakaļ