Kādreiz spēks jaunai dienai uzrodas no negaidītas puses. Viens no šādiem spēka avotiem ir grāmata “Puika, kurmis, lapsa un zirgs”, kas drīzumā parādīsies veikalos. Man tā ir angliski un es pēdējā laikā šad un tad to atveru un skatos bildes un palasu īsos teikumos, kas tajā atrodami.
Nevaru ar tiem nepadalīties.
“Es esmu tik maziņš”, teica kurmis. “Jā”, bet Tu radi lielas pārmaiņas”, mierināja puika.
“Kas Tu gribētu būt, kad izaugsi liels?”, kurmis jautāja. “Draudzīgs”, pēc īsām pārdomām puika atteica.
“Paklau”, puika jautāja, “Kas, Tavuprāt, ir panākumi?” “Mīlēt”, kurmis teica.
“Vai tev ir kāds iemīļots teiciens?, puika jautāja. “Jā”, kurmis teica, “Kad pirmo reizi Tu piedzīvo neveiksmi, uzcep sev kūku!”
“Kas ir pats lielākais laika zaglis”, vaicāja puika. “Sevis salīdzināšana ar citiem”, kurmis atrauca.
Bet tas ir tikai kurmis. Vēl ir lapsa un zirgs.
Sper uz priekšu tikai vienu pašu soli. Apvārsnis pats par sevi parūpēsies.
Beigas nepienāk nekad. Tikai skatīšanās, cik tālu esam tikuši.
Vai to neteica Jēzus?
Linards Rozentāls, Vecāku mājas kapelāns un Lutera draudzes mācītājs
Foto: unsplash.com
Iniciatīva tiek realizēta Bērnu slimnīcas fonda ESF projekta nr.9.2.2.3/20/A/030 “Holistisks un multidisciplinārs atbalsts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem” ietvaros.