Rozes
Rozes ziemā - cik tās ir dzīvas!
Tās zied vēl zem pirmās sniega segas.. Kāds spēks tajās aukstumu izturēt!
“Es skaistu rozīt zinu no sīkas saknītes “- tā mēs dziedam Ziemassvētkos. Tikai, kurš vairs to saprot, kāpēc tā no “Jeses cēlusies”? Pravieša Jesajas senais vēstījums bija, ka no Jesajas un Dāvida cilts, kas šķietami beigusies, izaugs jauns “dzinums”, bet varbūt - dzimums, paaudze, cilvēce, kas beidzot nesīs mieru.
Cik svarīgi tas ir tagad - kad miera vairs nav nekur, kad tas gandrīz vai pavisam beidzies. Bet tas ir pēc, kā mēs ilgojamies, it īpaši tie, kas šodien cieš pavisam burtiski no vardarbības un kara.
Bet miers nenāk bez cīņas, bez patiesības, bez skaidras izšķiršanās, kurā pusē un ar ko kopā stāvi.
Bet rozes zied. Neviens tās nevar iznīdēt pavisam. Es skatos skaistajā puķē, un tā nes man cerību pat vistumšakajā pagrabā esot.
Nes šo rozi sev līdz. Tiešām, lai viena roze tev nāk līdz.
Tā vēstīs, ka viss reiz būs pilnīgi citādi. Un šis laiks paies.
Dzestrums, aukstā ziema, pusnakts tumsa.
Cilvēkos un pasaulē.
Linards Rozentāls, Vecāku mājas kapelāns un Lutera draudzes mācītājs
Foto: unsplash.com
Iniciatīva tiek realizēta Bērnu slimnīcas fonda ESF projekta nr.9.2.2.3/22/A/015 “Holistisks un multidisciplinārs atbalsts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem - II” ietvaros.
#ESfondi #ESF #EiropasSociālaisFonds #atbalsts #CilvēksIrVērtība #spēkskatraidienai #VecakuMaja
