Baltijas hematoloģijas konferences ietvaros ar Bērnu slimnīcas fonda atbalstu organizēta arī atsevišķa programma bērnu hematoonkologiem no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Somijas, Ungārijas un Zviedrijas.
Piektdien, 16.septembrī Rīgā notika Baltijas hematoloģijas konference, kuras ietvaros ar Bērnu slimnīcas fonda atbalstu tika organizēta arī atsevišķa programma bērnu hematoonkologiem no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Somijas, Ungārijas un Zviedrijas.
“Baltijas hematoloģijas konference tiek organizēta ik pēc diviem gadiem. Iespēju satikties un dalīties pieredzē novērtē visi ārsti. Kā zināms hematoonkoloģijā jaunumu un ārstēšanas uzlabojumu ieviešana ir ļoti aktuāla, tādēļ katrs novērojums un katra pacienta pieredze ir ļoti vērtīgs informācijas avots ikvienam hematoonkologam,” par konferences nozīmi stāsta BKUS dr. Žanna Kovaļova.
Lielākā daļa lekciju bērnu hematoonkologiem tika veltīta asinsrites slimībām - leikēmijai, kas, līdzīgi kā lielākajā daļā pasaules valstu, arī Latvijā ir visbiežāk ārstētā onkoloģiskā slimība bērniem. BKUS pieredzējusī ārste Žanna Kovaļova stāstīja par bērnu leikēmijas epidemioloģiskajiem aspektiem laika posmā no 1988.gada līdz 2015.gadam.
Dr.Sergejs Nikulšins no Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas runāja par plūsmas citometrijas metodi, kas palīdz atšķirt ļaundabīgās asins šūnas, savukārt prof. L.Rageliene par retiem asiņošanas traucējumiem.
Par kaula smadzeņu transplantācijas rezultātiem Lietuvā stāstīja dr. Jelena Rascon no Lietuvas. Lietuvas Bērnu hematoonkoloģijas centrs ir BKUS sadarbības partneris, kur tiek vesti bērni no Latvijas kaula smadzeņu transplantēšanai. Kopš 2015.gada sākuma Lietuvā kaula smadzeņu transplantācija veikta 8 bērniem no Latvijas. Iepriekš, pirms 2015. gada, šo procedūru veica Ungārijā un Vācijā.
Visiem bērniem pēc kaula smadzeņu transplantācijas attīstās GVHD (Graft versus host disease), kam nepieciešams nodrošināt īpašu ārstēšanu. Par GVHD konferencē stāstīja dr. J.-S. Kuhl no Vācijas.
Hematoonkoloģijas praksē lielākā daļa saslimšanu ir ļaundabīgas un ne vienmēr medikamenti iedarbojas uz ļaundabīgajām vēža šūnām. Šajā kontekstā ar savu pieredzi dalījās J.Karnev no Somijas.
Aktuāls jautājums, ko nepieciešams izvērtēt, ir Gaucher pacientu skaits Latvijā. Šī slimība tiek ārstēta, sadarbojoties ar ģenētiķiem. Pastāv aizdomas, ka Latvijā varētu būt lielāks pacientu skaits, līdz ar to ir nepieciešams paplašināt ārstu zināšanas šajā jomā. Par Gaucher slimību stāstīs dr. G.Kleinotiene no Lietuvas.
Jaunums, kas arī Latvijā tuvākajā laikā varētu tikt ieviests, ir imūntolerances indukcija, ko izmanto hemofilijas pacientiem Lietuvā un Zviedrijā. Par pieredzi imūnterapijas indukcijas izmantošanā stāstīja dr.S.Saulyte Trakymiene no Lietuvas un dr. S.Ranta no Zviedrijas.
http://www.bch2016.lv/