Izstrādātas rekomendācijas tehnisko palīglīdzekļu valsts atbalsta sistēmas uzlabošanai bērniem ar kustību traucējumiem

Bērnu slimnīcas fonds nācis klajā ar projekta “Es un Tu, Mēs” ietvaros izstrādāto risinājumu plānu valsts atbalsta sistēmas uzlabošanai bērniem ar kustību traucējumiem, kas sagatavots, sadarbojoties ar jomas speciālistiem un vecākiem.

Pēdējos piecos gados BSF kopumā ir sniedzis atbalstu 179 bērniem ar kustību traucējumiem, turklāt lielākā daļa (ap 80%) no šiem bērniem atkārtoti saņem finansiālu atbalstu tehnisko palīglīdzekļu (turpmāk – TPL) iegādei, jo bērni aug, un katru gadu ir nepieciešams jauns, bērna individuālajiem parametriem atbilstošs palīglīdzeklis. Piecu gadu laikā BSF ir līdzfinansējis vai finansējis tehniskos palīglīdzekļus (visbiežāk ortozes, ortopēdiskos apavus) vairāk nekā 542 659 EUR apmērā.

“Kaut gan Latvijā pastāv valsts finansēts tehnisko palīglīdzekļu pakalpojums un pakāpeniski notiek tā uzlabojumi, situācijas, kad bērnu vecāki lūdz atbalstu nepieciešamo TPL iegādei, liecina par šī pakalpojuma nepilnībām. Daudzas problēmas saistītas ar TPL pakalpojuma nodrošināšanas procesa sadrumstalotību starp labklājības un veselības jomām. Teju divus gadus kopā ar valsts un nevalstiskajām organizācijām, tostarp, pacientu vecākiem esam veidojuši plānu, lai uzlabotu šo valsts atbalsta sistēmu. Nepieciešama labāka veselības un labklājības jomu pakalpojumu koordinācija un integrācija, lai gan novērstu atsevišķu pakalpojumu dublēšanos, gan arī nodrošinātu akūti nepieciešamo palīglīdzekļu piešķiršanas pakalpojumu, kuru šobrīd nesedz neviena no pusēm,” skaidro Karīna Pētersone, projekta “Es un Tu, Mēs” vadītāja.

EEZ un Norvēģijas grantu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” finansētā projekta "Es un Tu, Mēs" ietvaros gan visas atbildīgās ministrijas (Labklājības ministrija, Veselības ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija), gan Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centrs, gan nozares eksperti (ārsti, asociāciju pārstāvji, TPL ražotāji), gan vecāki, kuru bērniem ir kustību traucējumi, piedalījās Bērnu slimnīcas fonda organizētajā diskusiju ciklā. Apkopojot secinājumus no diskusijām un paplašinātajām vecāku aptaujām, kā arī analītiskajiem materiāliem, izveidots “Tehnisko palīglīdzekļu sistēmas pilnveides un rekomendāciju plāns - bērnu ar kustību traucējumiem attīstības un iekļaušanas sabiedrībā nodrošināšanai – 2024.-2027. gadam”.

Plāns piedāvā rekomendācijas šādu 10 galveno projekta gaitā identificēto problēmu risināšanai:

• Akūtos gadījumos, kad bērnam vajag tehnisko palīglīdzekli steidzami, bieži vien pēc operācijas, pēc esošās TPL sistēmas, nav iespējams saņemt TPL;
• Vecāks kā “kurjers un tulks” dokumentu aprites nodrošināšanā;
• Ilga TPL gaidīšana;
• Nav nodrošināta bērna TPL lietošanas vēsture (speciālists nevar apskatīties, kādi TPL bērnam ir bijuši izrakstīti pirms tam, kas būtiski apgrūtina gan speciālista darbu, gan bērna iespējas tikt pie viņam piemērotākajiem TPL);
• Lielu lomu TPL izrakstīšanā ieņem ģimenes ārsts, kuram nav zināšanu par TPL (bieži vien izrakstot pēc vecāku sniegtas informācijas);
• Informācijas un zināšanu trūkums par TPL gan speciālistiem, gan vecākiem;
• Netiek nodrošināta atgriezeniskā saite par TPL;
• Netiek nodrošināta apmācība – kā lietot TPL;
• Pilnvērtīgi netiek nodrošināti piemēroti TPL;
• Grūtības aizpildīt esošo veidlapu, kas ietekmē to, ka dokumenti tiek atgriezti un ievelkas TPL gaidīšanas laiks.

Plānā tiek aprakstīti un shematiski attēloti septiņi piedāvātie risinājumi, no kuriem vairāki ir savstarpēji saistīti:

1. Pacientu sadalījums pēc luksofora principa – jāizdala akūti pacienti, subakūti pacienti un hroniski pacienti, lai efektīvāk organizētu atbalstu un visi bērni ar kustību traucējumiem varētu saņemt TPL laicīgi un saņemtu tos pēc iespējas atbilstošākus katra bērna individuālajām vajadzībām;

2. TPL izrakstīšanas kategorizēšana pēc TPL sarežģītības pakāpes - jāizveido sistēma, kurā TPL tiek kategorizēti pēc to sarežģītības pakāpes, un katrai sarežģītības pakāpei jāpiemēro attiecīgu speciālistu atbildība. Vienlaikus, lai nodrošinātu pēc iespējas profesionālāku speciālistu darbu, jāizstrādā vadlīnijas, lai noteiktu, kādos gadījumos, kāds TPL ir nepieciešams (izvērtējot funkcionalitāti konkrētam bērnam). Vadlīnijas būtu jāizstrādā multidisciplinārai komandai, kurā tiktu ieļauti Labklājības ministrija, VTPC pārstāvji un multidisciplināra speciālistu komanda.

3. TPL izrakstīšanas kategorizēšana pēc pacienta gadījuma - pēc pacientu iedalījuma kategorijās: akūti pacienti, subakūti pacienti un hroniski pacienti, ir svarīgi izveidot sistēmu, kura vienlaikus nodrošinātu bērnus ar kustību traucējumiem ar laicīgu TPL saņemšanu (piemēram, šobrīd akūti pacienti nevar saņemt TPL pēc esošās sistēmas), ar piemērotu TPL saņemšanu (piesaistot katrai sarežģītības pakāpei noteiktu speciālistus) un arī samazinātu ģimenes ārstu noslodzi, piesaistot ĢĀ tikai gadījumos, kad to kompetence to pieļauj.

4. TPL integrēšana e-vidē – lai nodrošinātu datu apmaiņu starp visām iesaistītajām organizācijām un speciālistiem;

5. Atzinuma tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai (veidlapas) pilnveidošana – aizpildīšanas atvieglošanai;

6. TPL lietošanas apmācību nodrošināšana – lai visi vecāki būtu pilnvērtīgi informēti par TPL lietošanu, kā arī būtu skaidra lietošanas uzraudzības shēma.

7. Informācijas pieejamība un apmaiņa – jāizvērtē komunikācijas efektivitāte gan starp VTPC un TPL izrakstošajiem speciālistiem, gan VTPC un vecākiem, gan TPL izrakstošajiem speciālistiem un tehniskajiem ortopēdiem.

“Piedāvātie sistēmiskie risinājumi prasa ieviešanas laiku, bet būtiski samazinātu grūtības un atvieglotu TPL saņemšanu bērnam ar kustību traucējumiem,” uzsver Pētersone. Rekomendāciju plāns ticis prezentēts visām atbildīgajām valsts iestādēm, un tās izteikušas gatavību strādāt pie risinājumu ieviešanas praksē.