X
A A A A A
-A A A+

Aktualizējot veselīga uztura paradumus ģimenēs, sākta kustības “Ēstprieks” kampaņa

Bērnu aptaukošanās Latvijā ir strauji pieaugoša problēma, kas rada nopietnas bažas veselības aprūpes speciālistiem, vecākiem un sabiedrībai kopumā. Jaunākais pētījums atklāj*, ka liekā ķermeņa masa un aptaukošanās ir būtiska veselības problēma pusaudžu vecumā, jo īpaši puišu vidū – katrs trešais 13 gadus vecs puisis cieš no liekā svara, un arī meiteņu vidū aptaukošanās problēma ir aktuāla — paaugstināts ķermeņa masas indekss ir katrai piektajai pusaudžu vecuma meitenei. Rūpēs par pilnvērtīgām un daudzveidīgām maltītēm Bērnu slimnīcas mazajiem pacientiem, kā arī bērnu un jauniešu veselīgu uzturu kopumā, tiek atklāta veselīga uztura kustības “Ēstprieks” visaptveroša kampaņa.

Trauksmainie dati bērnu ēšanas paradumos

Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījumā tiek norādīts, ka ģimenes ēšanas paradumi būtiski ietekmē bērnu uzturu. Mazāk nekā 50% bērnu Latvijā regulāri brokasto pirms došanās uz skolu, lai gan uztura speciālisti īpaši uzsver brokastis kā sabalansēta uztura pamatu. Arī citi ēšanas paradumi liecina par nepietiekamu uztura kvalitāti – SPKC dati* parāda, ka vidēji tikai katrs piektais pusaudzis ikdienā ēd augļus, bet dārzeņus lieto tikai ceturtā daļa skolēnu.  Diemžēl daļa pusaudžu izmēģina dažādas, pārsvarā neveselīgas, svara samazināšanas metodes, kas rada ilgstošas veselības problēmas.

Ģimenes uztura paradumi – satraucoši

Kā vēsta arī jaunākie aptaujas dati par ģimeņu ēšanas paradumiem Latvijā**, 73 % vecāku atzīst, ka viņu bērni našķojas vismaz vienu reizi dienā, un populārākie našķi ir saldumi. Tajā pašā laikā ģimenes bieži izvēlas iekļaut uzturā neveselīgas mērces, piemēram, kečupu un majonēzi, kas satur lielu cukura un sāls daudzumu. Tāpat šajā aptaujā noskaidrots, ka ģimenes uz kafejnīcu dodas vismaz vienu reizi nedēļā un 70% bērnu, pasūtot maltīti, izvēlas ātrās ēdināšanas tipa ēdienus, piemēram, kartupeļus frī un burgerus. Šie ēšanas paradumi tiešā veidā veicina aptaukošanos, jo ātrās ēdināšanas produkti satur lielu daudzumu kaloriju un tauku.

“Diemžēl bērnu un jauniešu aptaukošanās arī Latvijā kļūst par arvien lielāku problēmu, ietekmējot bērnu fizisko un mentālo veselību. Mazākiem bērniem par uzturu atbildīgi ir vecāki un iestādes, kurās bērns saņem maltītes – skolas, bērnudārzi, arī slimnīca, bet pusaudži jau paši var sākt veidot savus uztura paradumus. Mūsu mērķis, izveidojot veselīga uztura kustību “Ēstprieks”, bija un ir rūpēties ne tikai par mazajiem pacientiem, lai ar daudzveidīgu, iespējami vietēji ražotu un veselīgu ēdienu būtu iespēja gūt spēkus atveseļošanās procesā, bet arī rādīt piemēru un izglītot sabiedrību kopumā, informēt ikvienu Latvijas iedzīvotāju par veselīgas uztura milzīgo nozīmi ikdienā, bet jo īpaši bērnu un jauniešu veselībā. Tāpat arī parādīt, ka veselīgs uzturs var būt gan garšīgs, gan vienkārši pagatavojams,” vēsta Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.

Statistikas dati nav iepriecinoši – Latvijas sabiedrības liekā svara rādītāji pārsniedz Eiropas Savienības vidējo rādītājus. Diemžēl dati rāda arī, ka liekā svara problēmas sākas jau bērnībā.  Veselības ministrija uzskata, ka šobrīd vairs nedrīkstam ignorēt šo tendenci un ir izstrādājusi plānu ar mērķi apturēt liekā svara un aptaukošanās izplatības pieaugumu sabiedrībā. Rīcības plāna prioritātes ir uzturs, fiziskās aktivitātes un veselības pratības paaugstināšana. Kustība “Ēstprieks” ir lielisks piemērs, kā publiskais un privātais sektors sadarbojoties var iesaistīties kopēja lielāka mērķa vārdā un rūpēties gan par kritiski svarīgo sabiedrības daļu, mazajiem slimnīcas pacientiem, nodrošinot gardas un veselīgas maltītes, gan vienlaikus veselīga uztura tēmu aktualizējot sabiedrībā, piedāvājot praktiskus ieteikumus, kas palīdz izglītot iedzīvotājus par sabalansēta uztura nozīmi ikdienā,” veselīgu paradumu veidošanas nozīmi uzsver VM Parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis.

“Bērnu slimnīcā mums ik dienu rūp katra bērna veselība un labbūtība. Bērni, nonākot slimnīcā, joprojām ir bērni – viņi grib rotaļāties un baudīt priecīgus brīžus. Ir būtiski, lai arī katra ēdienreize kalpo par prieka saliņu slimnīcā pavadītajās dienās, tāpēc ēdienam jābūt gan veselīgam, gan garšīgam, gan skaisti noformētam. Šāds ēdiens palīdz ne tikai atveseļoties, bet ļauj iepazīt jaunas veselīgas garšas un, cerams, kalpo par iedvesmu arī vecākiem, atgriežoties mājās. Kustība “Ēstprieks” ir veiksmes stāsts, kur satiekas Bērnu slimnīcas speciālistu zināšanas un rūpes par pacientiem ar valsts un ziedotāju atbalstu, lai kopīgi palīdzētu bērniem kļūt veselākiem gan slimnīcā, gan ārpus tās,” atzīst Valts Ābols, Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājs.

Veselīga uztura kustība "Ēstprieks" – ilgtermiņa risinājums

Ņemot vērā trauksmaino situāciju bērnu un jauniešu vidū ar aptaukošanos, kopā ar kustības “Ēstprieks” izveidotājiem “Maxima Latvija”, “Bērnu slimnīcas fonds” un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu tiek uzsākta visaptveroša kampaņa, kas ar privātā sektora partneriem “TV3 Group”, interneta veikalu “Barbora” un atbildīgiem ražotājiem – “Ezerkauliņi”, “Mārupes siltumnīcas”, “Alpro”, “Smiltenes Piens”, “Balticovo”, “Latvijas Maiznieks” un “Rēzeknes Gaļas Kombināts”, ne tikai turpinās rūpēties par mazo pacientu gardām, vietēji ražotām un veselīgam maltītēm, aicinot sabiedrību iesaistīties ar savu atbalstu, bet arī izglītos Latvijas ģimenes par veselīga un pilnvērtīga uztura pamatprincipiem.

Kampaņas ietvaros radīta arī īpaša uzdevumu grāmatiņa, kas pieejama ikvienam visos "Maxima" veikalos un "Barbora" internetveikalā, skaidrojot bērniem par veselīgu uztura nozīmi ikdienā. Papildus tam kustība “Ēstprieks” piedāvā izglītojošus materiālus, receptes un praktiskus padomus vecākiem, kā gatavot pilnvērtīgas maltītes mājas apstākļos. Vairāk informācijas www.maxima.lv/estprieks

*Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) veikts pētījums “Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums”, 2022./2023. mācību gada aptaujas rezultāti un tendences. Respondentu skaits: 6042.

**”Maxima Latvija” 2024. gadā veiktā aptauja “Kādi ir Jūsu ģimenes ēšanas paradumi?”. Respondentu skaits: 585.

 

Atpakaļ