Kā atbalstīt skolēnus ar uzvedības grūtībām? BSF veidotā raidierakstu ciklā pārrunā Latvijas un ārvalstu pieredzi

Ko mēs kā sabiedrība varam darīt, lai nezaudētu jauniešus ar uzvedības grūtībām izglītības iestādēs? Bērnu slimnīcas fonds izveidojis trīs raidierakstu sēriju, kurā pedagoģe un “Uzvediba.lv” vadītāja Līga Bērziņa kopā ar izglītības un socioloģijas jomas, kā arī jauniešu atbalsta centra ekspertiem analizē skolēnu uzvedības grūtību cēloņus, ārvalstu pieredzi darbā ar šādiem skolēniem, kā arī Latvijā esošos atbalsta mehānismus un vēlamos uzlabojumus.

Bieži vien bērna uzvedības grūtības sāk kļūt par problēmu jau pirmsskolas vecumā, un vecāki, nespējot atrast pietiekamu atbalstu, pat pārtrauc vest bērnus uz bērnudārzu. Sākumskolas pirmajās klasēs pedagogi vecākus rosina šos bērnus pārcelt uz citām skolām, jo trūkst resursu ar bērna uzvedības grūtībām strādāt, bet nereti arī pašiem vecākiem trūkst iekšējo resursu un atbalsta, un viņi padodas. Ir arī vecāki, kuri nenojauš, ka viņu pašu uzvedība ir problemātiska, izaicinoša vai pat vardarbīga, un ka viņu bērni šos uzvedības modeļus aizgūst, stāsta Līga Bērziņa. Ko mēs kā sabiedrība varam darīt, lai nezaudētu šos jauniešus un ģimenes – tas ir centrālais jautājums, uz kuru atbildes meklē Bērnu slimnīcas fonda raidieraksta “Vienādas iespējas visiem” jaunākajā trīs sēriju ciklā.

Jaunākais raidieraksta cikls veidots Bērnu slimnīcas fonda īstenotā, Sabiedrības interācijas fonda finansētā projekta “Sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu (skolēnu ar uzvedības problēmām) interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu” ietvaros. Projekta mērķis ir sniegt informatīvi izglītojošu atbalstu un interešu aizstāvību bērniem ar uzvedības grūtībām, tai skaitā pirmsskolas vecuma bērniem, kā arī, sadarbībā ar nozares profesionāļiem un lēmumpieņēmējiem, izstrādāt “Iekļaujošas izglītības Atbalsta plānu 2024. – 2028. gadam bērniem ar uzvedības grūtībām skolu vidē”, kas vērsts uz bērnu ar uzvedības problēmām sekmīgu iekļaušanu izglītības apguves procesā, nepieciešamo  atbalsta pakalpojumu iekļaušanu valsts apmaksātā atbalsta sistēmā.

Lai pievērstos atbalsta sistēmas veidošanai, projekta ietvaros vispirms tika veikti pētījumi gan par to, kā ārvalstīs definē un risina skolēnu uzvedības grūtības, gan par šībrīža situāciju Latvijā. Pirmajā raidieraksta cikla sērijā socioloģe Ieva Skubiņa un Latvijas Universitātes asociētā profesore, klīniskā psiholoģe Ieva Bite dalās ar secinājumiem no pašu veiktajiem pētījumiem – gan par ārvalstu pieredzi darbā ar skolēniem ar uzvedības grūtībām, gan par aktuālo situāciju Latvijā, kas analizēta pēc intervijām ar pedagogiem, vecākiem un pašiem skolēniem.

 

“Nereti skolas ir tās, kas spēj un prot pārtraukt vardarbības apli, lauzt stereotipus par ģimeņu uzvedību un konfliktu risināšanu. Latvijā diemžēl bieži vien redzam, ka skolām vai nu nav resursu, zināšanu vai motivācijas strādāt ar bērniem, kuriem svarīgās sociālās prasmes bija jāiemācās ģimenē, tomēr tas nav izdevies. Ja vecāki nevēlas vai nemāk sadarboties, skolas paliek vienas,” uzsver Bērziņa. Kādi instrumenti ir Latvijas skolu rīcībā, lai šīs situācijas risinātu, otrajā sērijā stāsta izglītības jomas eksperte, skolas “Domdaris” direktore Dace Jaundāldere-Dātava.

Gan izglītības sistēmā, gan politiskajā līmenī izskanējis atbalsts viedoklim, ka jauniešus, kuri skolās neprot uzvesties, esot no skolas kaut īslaicīgi, taču jāizslēdz. Taču vai izolējot bērnu no vienas vides, tiek atrisināta šī lielā problēmjautājumu grupa? Kas notiek ar jauniešiem, kuri neapmeklē skolu, un tiem, kuri nonāk uz ielas? Trešajā sērijā Līga Bērziņa sarunājās ar jauniešu atbalsta centra “Resiliences centrs” valdes locekli Kārli Mednieku, lai uzzinātu vairāk par situāciju Latvijā un t.s. “ielu jauniešiem” pieejamajiem atbalsta resursiem.

 

Visas raidieraksta sērijas pieejamas Bērnu slimnīcas fonda YouTube kanālā.

*Projektu finansē Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto materiālu saturu atbild Bērnu slimnīcas fonds.