X
A A A A A
-A A A+

BSF aicina mainīt uzsvarus bērnu zobu aprūpē: vairāk profilakses, pirms nepieciešama sarežģīta ārstēšana

Bērnu zobu veselības uzlabošanai Latvijā nepieciešams vairāk ieguldīt savlaicīgā profilaksē, mazinot nepieciešamību pēc sarežģītas ārstēšanas, secināts Bērnu slimnīcas fonda (BSF) projektā “Smaids nākotnei” izstrādātajā rekomendāciju plānā. Fonds aicina lēmumu pieņēmējus stiprināt regulāru profilaktisko aprūpi, attīstīt izbraukuma pakalpojumus un nodrošināt praktisku atbalstu bērniem un viņu aprūpētājiem, īpašu uzmanību pievēršot bērniem reģionos un ārpusģimenes aprūpē.

Statistika liecina, ka Latvijā bērnu zobu veselības stāvoklis jau ilgstoši ir neapmierinošs. Latvijas skolēnu mutes veselības pētījumā 2022./2023. mācību gadā atklāts, ka tikai 6,7% piecpadsmit gadus veco bērnu nebija kariesa. Bērnu slimnīcas fonds projektā “Smaids nākotnei” pievērsies mutes veselībai, lai mazinātu nevienlīdzību un sniegtu īpašu praktisku atbalstu bērniem un jauniešiem ārpusģimenes aprūpē. Viņu iespējas regulāri kopt zobus un apmeklēt speciālistus ir cieši saistītas ar pieaugušo atbalstu, aprūpes iestāžu resursiem un pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā. Tāpēc līdztekus speciālistu vizīšu un izglītojošu nodarbību nodrošināšanai, fonds apkopojis projekta pieredzi un priekšlikumus lēmumu pieņēmējiem, lai palīdzība šiem bērniem būtu pieejama arī ilgtermiņā.

Analītisko dokumentu “Sabiedrības mutes veselības politikas pilnveidošanas un rekomendāciju plāns: datu analīze un ārvalstu labās prakses ieteikumi” izstrādājusi sertificēta zobu higiēniste, Latvijas Zobu higiēnistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Kristīne Belova. Tajā apkopoti projekta laikā iegūtie dati, Latvijā veikto pētījumu secinājumi un Dānijas, Zviedrijas un Vācijas pieredze. Plāns sagatavots iesniegšanai Veselības, Labklājības un Finanšu ministrijās, kā arī Saeimā.

Projekta mutes veselības veicināšanas programmā tika iesaistītas 17 izglītības iestādes, sociālās aprūpes un krīzes centri. Kopumā 220 bērniem un jauniešiem tika nodrošinātas divas zobu higiēnista vizītes ar aptuveni sešu mēnešu intervālu. Speciālisti novērtēja zobu aplikumu un zobakmeni, savukārt bērni saņēma praktiskas zināšanas par zobu kopšanu, zobu birstes, pastas un informatīvos materiālus. Materiāli tika sagatavoti arī aprūpētājiem.

Atkārtotajā izvērtējumā novērota pozitīva tendence: vidējais zobu aplikuma indekss samazinājās no 1,74 līdz 1,36, bet zobakmens indekss no 0,76 līdz 0,48. Vienlaikus daļai bērnu rādītāji neuzlabojās vai pasliktinājās. Dokumenta autore secina, ka nepieciešams pastāvīgs atbalsts un pieaugušo iesaiste bērnu ikdienas zobu kopšanā.

Projektā anketas veidā tika aptaujāti arī 79 bērni, no kuriem teju 60% atzina, ka apmeklē zobārstu tikai tad, kad radušās jūtamas problēmas. Kaut gan iegūtie dati nav attiecināmi uz visiem Latvijas bērniem, tie tomēr aktualizē nepieciešamību padziļināti vērtēt profilaktiskās aprūpes pieejamību un sniegt atbalstu bērnu aprūpētājiem.

Viens no plāna būtiskākajiem secinājumiem ir nepieciešamība izglītot un atbalstīt vecākus, aizbildņus un aprūpes iestāžu darbiniekus. Tieši pieaugušie palīdz nodrošināt regulāru zobu tīrīšanu, piemērotu kopšanas līdzekļu izvēli, veselīgākus uztura paradumus un savlaicīgu speciālista apmeklējumu. Tāpēc izglītojošajam darbam jāaptver gan bērni, gan cilvēki, kuri par viņiem rūpējas.

Plānā piedāvāti vairāki savstarpēji saistīti risinājumi:

  • Attīstīt izbraukuma zobārstniecību un zobu higiēnu. Prioritāri sasniegt lauku teritorijas un reģionus ar ierobežotu pakalpojumu pieejamību, īpašu uzmanību pievēršot bērniem un mazaizsargātām grupām. Speciālās izglītības un sociālās aprūpes iestāžu bērniem ieteikts nodrošināt zobu higiēnista vizīti vismaz reizi gadā.
  • Izveidot zobārstniecības pakalpojumu pieejamības karti. Apkopot datus par bērnu skaitu, speciālistu izvietojumu un pakalpojumu sniedzēju kapacitāti, lai noteiktu teritorijas, kurās palīdzība nepieciešama visvairāk, un mērķtiecīgi plānotu izbraukumus.
  • Stiprināt profilaksi izglītības iestādēs. Atjaunot veselības mācību kā obligātu izglītības satura sastāvdaļu un izvērtēt profilakses kabinetu atjaunošanu skolās, nodrošinot bērniem regulāras apskates, zobu higiēnu un praktisku apmācību.
  • Ieviest regulārus atgādinājumus un sekot līdzi pārbaužu saņemšanai. Vismaz reizi gadā nosūtīt vecākiem vai aprūpētājiem personalizētu aicinājumu nodrošināt bērnam zobārsta un zobu higiēnista apmeklējumu. Vienlaikus identificēt bērnus, kuri pārbaudes nesaņem, un noskaidrot šķēršļus palīdzības saņemšanai.
  • Palielināt profilakses un agrīnas diagnostikas finansējuma īpatsvaru. Lēmumos par finansējuma sadali iesaistīt dažādu zobārstniecības nozaru un pediatrijas speciālistus, līdzsvarojot ārstēšanas vajadzības ar ieguldījumiem slimību novēršanā. Pilnveidot arī veselības informācijas apriti starp pacientiem un ārstniecības personām.

Dokumentā aplūkotā ārvalstu pieredze parāda, kā profilaksi iespējams iekļaut regulārā bērnu veselības aprūpē. Dānijas piemērā izcelta pašvaldību aktīva saziņa ar ģimenēm un bērnu uzaicināšana uz pārbaudēm, Zviedrijas pieredzē uzsvērta agrīna riska izvērtēšana un vecāku informēšana, savukārt Vācijas piemērā aprakstītas strukturētas, bērna vecumam un kariesa riskam pielāgotas profilakses programmas.

Rekomendāciju plāns sagatavots Sabiedrības integrācijas fonda finansētā projekta “Smaids nākotnei: sabiedrības mutes veselības veicināšana un atbalsts mazaizsargātām bērnu un jauniešu grupām Latvijā” ietvaros. Projekta īstenošanas laiks: 2025. gada 1. janvāris – 2026. gada 31. oktobris.

Plašāka informācija par projektu un pilnais rekomendāciju plāns: www.bsf.lv.

Projektu finansē Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild Bērnu slimnīcas fonds.

Atpakaļ