Četras ķepas iedrošina bērniem pārvarēt grūtības – kanisterapija Bērnu slimnīcā
Bērnu slimnīcā kanisterapijas suņi palīdz bērniem rehabilitācijas nodarbībās iesaistīties, kustēties, pārvarēt grūtības un ar lielāku pārliecību pildīt vingrinājumus. Terapijas suņi sniedz arī emocionālu atbalstu bērniem un viņu vecākiem. Pieprasījums pēc nodarbībām ir lielāks nekā šobrīd iespējams nodrošināt, tāpēc līdz 19. novembrim Rimi sadarbībā ar Bērnu slimnīcas fondu turpina ziedošanas kampaņu, lai sarūpētu līdzekļus vismaz 100 papildu nodarbībām.
Kanisterapijas nodarbības Bērnu slimnīcā var būt ļoti atšķirīgas, jo arī bērnu vajadzības un ārstēšanās mērķi atšķiras. Rehabilitācijā suns kļūst par ļoti nozīmīgu palīgu fizioterapeitam, ergoterapeitam un audiologopēdam. Nodarbībās bērnam jāpieceļas un jāiet kopā ar suni, jāveic pietupieni, jāķemmē suns, jāpasniedz tam kārums vai jāizpilda citi uzdevumi, kas palīdz trenēt kustības, koordināciju un sīko motoriku.
Fizioterapijas nodarbībā bērns var, piemēram, siet gumijas suņa spalvā un pēc tam tās ņemt ārā, savukārt citā reizē – kāpt vai rāpot pāri sunim, trenējot līdzsvaru. Tas, ko bērnam var būt grūti atkārtot tikai pēc speciālista lūguma, kļūst daudz interesantāks, ja otrā pusē gaida četrkājainais draugs. Ričarda pieredzē ir bijušas situācijas, kad speciālistiem ilgāku laiku nav izdevies bērnu ieinteresēt konkrētā uzdevumā, bet līdz ar suņa iesaisti parādās vēlme pamēģināt, atkārtot un sadarboties.
Īpaša vieta kanisterapijai ir arī darbā ar bērniem un jauniešiem, kuriem nepieciešams emocionāls atbalsts. Kanisterapeits norāda, ka nodarbībās ar bērniem viņi mēdz runāt arī par to, cik vienkārši pasauli uztver suns. Caur šo piemēru bērnam iespējams parādīt, ka arī uz savu iekšējo pasauli, kas reizēm kļūst pārāk sarežģīta, var paskatīties arī vienkāršāk.
Nozīmīgs solis kanisterapijas attīstībā Bērnu slimnīcā šogad ir regulāru nodarbību nodrošināšana arī Hematoonkoloģijas nodaļas pacientiem. Ievērojot īpašus drošības un higiēnas nosacījumus, terapijas suņi pie bērniem dodas vidēji reizi nedēļā vai reizi divās nedēļās. Šajās tikšanās reizēs galvenais mērķis ir sniegt emocionālu atbalstu gan bērniem, gan viņu vecākiem, ienest prieku slimnīcas ikdienā un palīdzēt kaut uz brīdi novērst domas no slimības un ārstēšanās. Reizēm tieši iespēja samīļot suni, to paglaudīt vai vienkārši pabūt četrkājainā drauga tuvumā kļūst par īpaši gaidītu mirkli ārstēšanās laikā.
Darbs, kam gatavojas jau no kucēna vecuma
Kanisterapijas sunim jābūt drošam un gatavam pieņemt ļoti dažādus cilvēkus un situācijas. Slimnīcā viņš var sastapt bērnu ratiņkrēslā, cilvēku ar kruķiem, neierastas kustības, medicīnisko aprīkojumu, svešas skaņas un smaržas. Tā ir vide, kurā sunim jāspēj saglabāt mieru un vienlaikus koncentrēties uz konkrēto bērnu, ar kuru viņš tajā brīdī strādā. Tāpēc sagatavošana sākas jau kucēna vecumā. Līdzās pamata komandām ļoti liela nozīme ir socializācijai – suns pakāpeniski iepazīst dažādus cilvēkus, vietas, skaņas un situācijas.
Arī pēc apmācībām kucēna vecumā darbs nebeidzas. Kanisterapijas suņi regulāri kārto pārbaudes, kurās vērtē viņu uzvedību dažādās situācijās, attieksmi pret svešiem cilvēkiem un citiem dzīvniekiem, kā arī spēju saglabāt mieru un sadarboties. Kanisterapijas suņu apmācības ir mūža garumā – darbā rodas arvien jaunas situācijas, un arī pieredzējušam sunim tās jāturpina apgūt.
Darbā ar maziem bērniem un pacientiem slimnīcas palātās arī suņa šķirnei ir nozīme. Bērnu slimnīcā šobrīd strādā samojedi un lielais pūdelis – suņi, kuru izmērs un raksturs ir piemēroti šādai videi. Ričarda pieredzē bijuši arī Šveices ganu suņi, taču tie izrādījušies pārāk lieli darbam palātās, īpaši pie divus vai trīs gadus veciem bērniem. Suņu sagatavošanā notikusi sadarbība ar Servisa suņu biedrību TEODORS.
Citiem diena sākas ar kafiju, kanisterapijas suņiem – ar pastaigu
Kanisterapijas suņa darba diena nesākas brīdī, kad atveras Bērnu slimnīcas durvis. Ričardam Pavlovskim un suņiem rīts sākas jau ap septiņiem ar vismaz stundu vai pusotru ilgu pastaigu mežā vai pie jūras. Sunim jāpagūst izskrieties, izspēlēties un izbaudīt savu laiku, lai pēc tam viņš būtu gatavs koncentrēties darbam. Pēc pastaigas seko arī rūpīga mazgāšanās un sagatavošanās, jo darbā ar pacientiem, īpaši medicīnas iestādē, sunim jābūt tīram. Šis sagatavošanās posms ir tikpat svarīgs kā pati nodarbība – no suņa tiek prasīta uzmanība, pacietība un spēja pielāgoties, tāpēc pirms darba viņam jābūt gan fiziski, gan emocionāli gatavam.
Arī terapijas sunim ir savs darba laiks
Lai kanisterapija varētu palīdzēt bērniem ilgtermiņā, ir svarīgi rūpēties arī par terapijas suņu labsajūtu. Tāpēc viņu darba slodze tiek apzināti ierobežota, lai slimnīcas apmeklējumi nekļūtu par nogurdinošu pienākumu. Ričards Pavlovskis skaidro, ka sunim uz katru nodarbību jāierodas ar prieku un vēlmi sadarboties – ja no viņa prasītu pārāk daudz, ar laiku viņš daudz labprātāk izvēlētos atpūsties, nevis doties pie cilvēkiem. Lai palīdzētu vairāk bērniem, nepieciešami gan speciālisti, gan vairāk apmācītu suņu, vienlaikus saglabājot tādu slodzi, kas nekaitē pašiem četrkājainajiem palīgiem.
Vēl līdz 19. novembrim iespējams palīdzēt
Pašlaik Bērnu slimnīcā kanisterapijas nodarbības notiek vairākas reizes nedēļā, tomēr pieprasījums pēc tām ir lielāks. Tāpēc Bērnu slimnīcas fonds sadarbībā ar Rimi izvirzījis mērķi sarūpēt līdzekļus vismaz 100 papildu kanisterapijas nodarbībām. Līdz 19. novembrim ikviens var iesaistīties ziedošanas kampaņā, iegādājoties kādu no 167 mājdzīvnieku precēm ar īpašo ķepiņas atzīmi Rimi veikalos. Daļa no katra pirkuma summas tiks novirzīta kanisterapijas nodrošināšanai Bērnu slimnīcā. Ziedot ķepu terapijai iespējams arī Bērnu slimnīcas fonda mājaslapā.
